Pavasarim atnākot, mežos atkal zaļo lakši jeb savvaļas ķiploki. Lai gan šie augi tiek dēvēti par īstu vitamīnu bumbu, speciālisti ik gadu lūdz tos plūkt atbildīgi un tikai savām vajadzībām – savvaļas ķiplokus aizliegts pārdot, ja tie savākti no dabas to dabiskajās izplatības vietās.
Pavasarī nevienā vien tirdzniecības vietā piedāvājumā parādās spirgti zaļas buntītes ar ķiplokiem raksturīgo aromātu – tie ir meža ķiploki, jeb lakši, ko pavasarī daudzi labprāt izmanto kā veselīgu un gardu piedevu salātiem.
Taču ar šo augu baudīšanu un tirdzniecību jābūt ļoti uzmanīgiem – meža ķiploks (Allium ursinum) ir aizsargājams augs un savvaļā augošus lakšus nedrīkst plūkt tirdzniecībai. Sodi par lakšu nelikumīgu realizāciju nav no mazajiem: fiziskai personai var piemērot naudas sodu līdz 700 eiro, savukārt juridiskai personai līdz pat 1400.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti skaidro – ja lakši izaudzēti dārzos, kuros tie diezgan labi jūtas un nereti plaukst un zeļ, tos tirgot drīkst. Tirgotājam gan jābūt gatavam pierādīt, ka zaļumi izaudzēti viņu pašu dārzos no legāli nopērkamām sēklām vai stādiem, nevis plūkti savvaļā. Lai tirgū nerastos lieki pārpratumi par lakšu, arī citu aizsargājamo augu pārdošanu, vispareizāk ir pašvaldībā izņemt izziņu ar apliecinājumu, ka šādi saudzējamie augi tik tiešām reāli aug viņu pašu dārzā.
Biologi tikmēr skaidro, ka laksis jeb savvaļas ķiploks ir viena no savvaļas sīpolu sugām, kas izplatītas Latvijā. Labi zinām un dārzos pat kultivējam maurlokus, mazāk pazīstam krūmāju sīpolu, kas gan ir biežāk sastopamā savvaļas sīpolu suga. Bet reti sastopami, kur nu vēl zināmi, ir ķiploku sīpols un vīnkalnu sīpols. Liliju dzimtas raksturīgā pazīme – sakņu pazemes pārveidne – sīpols, kurā tiek uzkrātas barības vielas un tas daudziem augiem dod priekšrocības – pavasarī agri izlīst no zemes un izmantot saules gaismu.
Lakšu latīniskais nosaukums Allium ursinum tulkojumā nozīmē “lāču sīpols”, kas, iespējams, radies no stāstiem, ka lāči, pamostoties no ziemas miega, tos izmantojot, lai atbrīvotos no uzkrātiem toksīniem un stiprinātu ķermeni.
Pateicoties šīs sugas izplatībai Ziemeļu puslodē un plašam pielietojumam cilvēku pārtikā un medicīnā jau kopš Mezolīta, daudzās Eiropas valodās lakšiem ir līdzīgs nosaukums. Tas ir: Ramson vai Bear’s garlic (angļu); Bärlauch (vācu); Ail des ours, Ail sauvage (franču); Лyк мeдвeжий, Чecнoк мeдвeжий vai Чepeмшa (krievu); Ramslök (zviedru); Daslook (holandiešu); Czosnek niedźwiedzi (poļu).
Lakši Latvijā atrodas tuvu sugas izplatības austrumu robežai. Augiem patīk kaļķainas, labi drenētas augsnes, kas saistītas ar platlapju mežu izplatību. Kopš auglīgo mežu nolīšanas, un šo teritoriju izmantošanas lauksaimniecībā, platlapju meži ir retāk sastopami, retāk – arī lakšu audzes. Slīteres Zilo kalnu kraujā, kas ir senais Baltijas ledus ezera krasts, atrodas viena no lielākajām savvaļas ķiploka audzēm Latvijā. Savvaļas ķiploku augu klājiens, ar nelieliem pārtraukumiem, stiepjas apmēram 20 km garumā, iekļaujoties divās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Slīteres NP un dabas liegumā Kaļķupes ieleja.
Savvaļas ķiploku mūžs ir 8-10 gadi, tie uzzied 4-5 gadu vecumā ar baltiem, čemurā izvietotiem ziediem, kas izplata spēcīgu ķiploku aromātu. Bites labprāt vāc nektāru lakšu ziedos, bet medus gan ož ne visai – tam ir “kūtiņas smārds”. Lakšu lapas ziedēšanas laikā ir jau sasniegušas maksimālo lielumu (10-25 cm), un vasaras vidū atmirst, atstājot atsegtu augsni, jo zem blīvās lakšu segas citu sugu augi konkurences dēļ neattīstās. Lakši vairojas galvenokārt ar sēklām–trīscirkņu pogaļā nogatavojas 3 melnas sēklas, kas iekrīt turpat augsnē un izdīgst pēc 1-2 gadiem, bet reproduktīvo vecumu sasniedz vien 1-10% no izsētajām sēklām.