Plakanzemiešiem vakar atkal svētki bija izdevušies, jo kārtējā nevainīgā publikācija par visā pasaulē tik aktuālo klimata problēmu, pārvērtās vājprāta murgu izvirdumā, kurā vieni izsecināja, ka tikšot izkauti mājlopi, otri joprojām neatšķir metānu no CO2, bet vairums palika pie stabili neapgāžamā – to visu kaisa no lidmašīnām.
Tas nozīmē, ka tēma ir aktuāla, tauta par metānu ir piemirsusi jau no pamatskolas laikiem, nemaz nerunājot par tik modernām lietām kā bioatkritumi un biodegviela. Centīsimies par to pastāstīt izsmeļošāk, tomēr uzreiz brīdinām, ka šajā tēmā velti būs meklēt kaut mazāko mājienu par mājlopu likvidēšanu šīs problēmas atrisināšanai.
Tātad, lauksaimniecība, un pirmā sērija būs par to, cik tas patiesībā ir izdevīgi. Attēlā redzat govi? Jā, viņas patiešām ir iesaistītas metāna procesos, šoreiz ganoties netālu no olīvkoku birzs. Bet stāsts atkal nebūs par govīm, aitām vai citiem mājlopiem! Svarīgākais, lai pat visrūdītākais plakanzemietis šajā rakstā saredz nevis mājlopus, bet gan ogļu šahtas, kuru izstrāde ir viens no būtiskākajiem metāna nonākšanas atmosfērā avotiem.
Zemnieks Deivids Himeness Zamora līdz šai domai nonāca, kad gāzes un elektrības cenas Spānijā pieauga līdz ar enerģētikas krīzi.
Viņš turpināja sildīt baseinu ar nojumi 18. gadsimta lauku mājā, ko viņš īrē tūristiem, un karstais ūdens vienlaikus plūda arī 26 viesu istabās, nesaņemot biedējošus enerģijas rēķinus, kas satricināja spāņus.
Viņa noslēpums? Olīvu kauliņi!
“Mēs izmantojam olīvu kauliņus no saviem kokiem, lai apsildītu peldbaseinu, apsildāmo grīdu un iegūtu karsto ūdeni,” sacīja 48 gadus vecais vīrietis.
“To parasti izmanto, sākot no septembra,” viņš teica, stāvot pie veikala, kurā glabājas 5000 kilogramu kauliņu un no kura paveras skats uz olīvkoku jūru Granadas provincē, Andalūzijas dienvidu reģionā.
Olīvu kauliņi darbina arī iekārtas, kas ražo Spānijas slaveno “šķidro zelta” olīveļļu divos lauksaimniecības kooperatīvos, kuros viņam ir daļa. Saules paneļi sedz pārējās enerģijas vajadzības.
Ražošanas atkritumu izmantošana apkures katlu kurināšanai mājās, mazos uzņēmumos un dzirnavās Spānijas olīvu audzēšanas centrā parāda, cik svarīga loma var būt nozarei un valsts plašajai lauksaimniecības nozarei, palīdzot dekarbonizēt grūti elektrificējamas nozares.
Kauliņu kā biomasas izmantošana nav nekas jauns olīvu ražotājvalstīs, piemēram, Spānijā un Itālijā. Tomēr enerģētikas šoks pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Eiropas dekarbonizācijas stimuls un olīveļļas nozares cīņas pēdējos gados ar cenu svārstībām ir izraisījušas jaunu interesi par ražas maksimālu vērtību, norāda lauksaimnieki un nozares grupas.
Spānijas olīveļļas rūpniecība ir arī dabisks sabiedrotais uzņēmumiem, piemēram, Repsol un Cepsa, kas iegulda lielus līdzekļus, lai palielinātu spēju pārvērst organiskos atkritumus biodegvielā.
Spānija ir pasaulē lielākā olīveļļas ražotāja, pēdējos gados saražojot līdz pat pusi no pasaules saražotās produkcijas, no kurām 80% no tās ir no Andalūzijas.
Desmit gadu laikā līdz 2019. gadam valsts veidoja vidēji vairāk nekā pusi no Eiropas olīvu kauliņu krājumiem, lēš Spānijas biomasas asociācija Avebiom.
Olīveļļas ražošanas blakusprodukts, kauliņi veido no 8 līdz 10% no tonnas apstrādāto olīvu. Vidēji Spānijā saražo aptuveni 400 000 tonnu olīvu kauliņu gadā, sacīja Pablo Rodero no Avebiom.
Aptuveni trešdaļa no tā tiek attīrīta, lai samazinātu mitruma saturu un iegūtu tīru produktu, kas var darbināt mājas apkures katlus, un par to ir visaugstākās cenas – līdz pat divas reizes vairāk nekā nerafinētiem kauliņiem, norāda Rodero. Pārējais tiek izmantots siltumenerģijas ražošanai, lai darbinātu almazārus, kā zināms tradicionālās dzirnavas, un rūpnieciskajos katlos, norāda asociācija.
Kauliņu cena
Arvien vairāk dzirnavu un uzņēmumu attīra kauliņus pārdošanai vietējiem lietotājiem, sacīja Rodero. Pagājušā gada beigās Spānijā bija 31 uzņēmums, kas rafinē un ražo olīvu kauliņus kā biomasu, salīdzinot ar 25 uzņēmumiem 2020. gadā.
Daudzi, piemēram, Pelaez Renovables, atrodas Andalūzijā. Katru gadu tas attīra līdz 25 000 tonnu kauliņu pārdošanai vietējiem un rūpnieciskiem klientiem ar pievienoto vērtību no 60 līdz 80 eiro par tonnu, sacīja vadošais partneris Hosē Pelaezs.
Viņš piebilda, ka pēdējie pāris gadi ir bijuši smagi.
Karstā gaisa temperatūra izpostīja Spānijas olīvu ražu. Tā kā tirgū bija mazāk akmeņu, cenas strauji pieauga, palielinot stabilitātes gadus un izraisot pieprasījuma kritumu par 40%, sacīja Pelaezs.
Pagājušajā gadā patērētājiem par olīvu kauliņiem bija jāizmaksā līdz 400 eiro par tonnu jeb aptuveni 8 eiro centi par kilovatstundu (kWh), ieskaitot transportu un nodokļus, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 2021. gadā, liecina Avebiom dati.
Kauliņi palika lētāki nekā dīzeļdegviela un valdības regulētais gāzes tarifs, bet atbilst kokskaidu granulām un ir dārgāki par šķeldu.
Šā gada otrajā ceturksnī cenas nokritās līdz 300 eiro par tonnu, un Pelaez cer, ka kritums palielinās pārdošanas apjomu.
“Es priecātos par pieaugumu par 5-10% gadā,” viņš teica.
Sāra Pizzinato un Helēna Moreno no Spānijas Greenpeace sacīja, ka biomasai un biodegvielai ir jāieņem sava nozīme enerģijas kombinācijā, kad elektrifikācija nav iespējama, jo biomasas dedzināšana joprojām ietekmē vidi un izdala piesārņotājus.
“Nozare piesaista privātā kapitāla uzņēmumus, kas vēlas industrializēt ražošanu, padarot to ilgtspējīgu,” sacīja Moreno.
Naftas kompānija Cepsa šos parastos pacēla debesīs. 2022. gadā tā izmantoja tos un citus olīvu nozares atkritumus, lai ražotu ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF), kas nodrošināja vairāk nekā 200 lidojumus no Andalūzijas Seviļas lidostas.
Lielie uzņēmumi ir koncentrējušies uz lētākiem atkritumiem, kas ir vienlīdz vai labāk piemēroti, lai kļūtu par biodegvielu, piemēram, lietotu cepamo eļļu, sacīja Rodero un citi nozares avoti.
Kauliņi un citi organiskie atkritumi ir arvien svarīgāks ienākumu avots dzirnavām, sacīja Makarena Sančesa, Almazaras Federadas de Espana direktore, kas pārstāv vairāk nekā 200 dzirnavas, kas veido līdz pat trešdaļai to ieņēmumu.
Tas iezīmē krasas pārmaiņas nozarē, kas agrāk nezināja, ko darīt ar saviem atkritumiem, sacīja Rodero.
“Tagad viss tiek izmantots,” viņš teica. “Olīvas ir kā cūkas: nekas netiek zaudēts.”