Attīstība notiek pēc IPCC (Klimata pārmaiņu starpvaldību padome) pesimistiskākajiem attīstības scenārijiem, saskaņā ar kuriem līdz gadsimta beigām vidējā globālā temperatūra paaugstināsies par vairāk nekā trim grādiem.
Saskaņā ar jauniem pētījumiem, kas vakar publicēti žurnālā IOP Science un Copernicus tīmekļa vietnēs, metāna koncentrācijas pieaugums atmosfērā pēdējo desmit gadu laikā ir paātrinājies. 2020.–2022. gados izaugsme ir bijusi straujāka nekā jebkad kopš 1986. gada, kad sākās globālie mērījumi.
“Izmērītās koncentrācijas pieaugums seko IPCC pesimistiskākajiem siltumnīcefekta gāzu attīstības scenārijiem, saskaņā ar kuriem pasaules vidējā temperatūra līdz šī gadsimta beigām pieaugs par vairāk nekā trim grādiem pēc Celsija,” saka pētnieki..
2023. gadā metāna koncentrācija Zemes atmosfērā bija 1923 ppb jeb tilpuma daļas uz miljardu. Koncentrācija šobrīd ir 2,6 reizes lielāka nekā pirmsindustriālajos laikos, t.i., pirms 1750. gada.
Cilvēka darbība rada divas trešdaļas no visām metāna emisijām
Pasaules oglekļa projekta pētniecības kopienas publikācijā ”Globālais metāna līdzsvars” arī konstatēts, ka metāna emisijas no fosilā kurināmā, lauksaimniecības un atkritumu pārstrādes ir turpinājušas palielināties.
“Cilvēka darbības izraisītās metāna emisijas tagad ir par 20 procentiem lielākas nekā pirms divām desmitgadēm,” norāda pētnieki.
Laika posmā no tūkstošgades sākuma līdz 2020. gadam govju un citu atgremotāju radītās emisijas palielinājās par 14 procentiem, bet emisijas no poligoniem un citu atkritumu apsaimniekošanas par 24 procentiem. Emisijas no fosilā kurināmā ražošanas un izmantošanas palielinājās par aptuveni 18–28 procentiem atkarībā no aprēķina metodes.
“Ja šī attīstība turpināsies, tas varētu apdraudēt metāna emisiju samazināšanas iniciatīvas panākumus,” saka pētnieki. Iniciatīva ”Globālais metāna solījums” apņemas līdz 2030. gadam samazināt metāna emisijas par 30 procentiem.
Cilvēka darbība rada vismaz divas trešdaļas no visām metāna emisijām pasaulē. Apmēram trešdaļa pasaules metāna emisiju rodas no dabiskiem avotiem, piemēram, mitrājiem vai ģeoloģiskiem avotiem.
Emisijas no mitrājiem, purviem, ezeriem un citām ūdens vidēm laikā no 2000. līdz 2010. gadiem ir palielinājušās par četriem procentiem; izaugsme ir notikusi īpaši tropos un vidējos platuma grādos. Primārais kāpuma cēlonis ir temperatūras paaugstināšanās, jo mitrājos bezskābekļa apstākļos mikroorganismu iedarbībā veidojas metāns, jo vairāk ir siltāks. Klimatam sasilstot, emisijas palielināsies, ar nosacījumu, ka mitrāji tajā pašā laikā neizžūs.
Metāns ir otrā nozīmīgākā cilvēka darbības radītā siltumnīcefekta gāze pēc oglekļa dioksīda, un tam ir nozīmīga loma cilvēku izraisītā globālajā sasilšanā. Metāns ir siltumnīcefekta gāze, kas ir 28 reizes spēcīgāka par oglekļa dioksīdu 100 gadu laika posmā un 80 reizes jaudīgāka 20 gadu laika posmā. Tā kā metāna iedarbības laiks atmosfērā ir tikai aptuveni 10 gadi, tā emisiju samazināšana varētu ātri ietekmēt klimatu.