Izmantojot mākslīgā intelekta rīkus, Kanādas uzņēmums Prodigy Education analizēja labāko mūsdienu mākslinieku, kā arī pēdējo desmitgažu populāro mūziķu dziesmu tekstus angļu valodā. Rezultātā izdevās noskaidrot, kuru kompozīcijas izceļas ar vislielāko leksisko daudzveidību, kas nozīmē, ka tās sniedz prātam bagātīgāku barību.
Pētījumā tika iekļautas pa 10 dziesmām no katra mākslinieka, kas pārstāv dažādus mūzikas žanrus. To vidū ir roks, metāls, pops, kantrī, ritms un blūzs (vai R’n’B), reps un citi (kopā 15). Līdz ar tekstuālā satura bagātību eksperti novērtēja tekstu emocionālo krāsojumu un identificēja bieži atkārtotus vārdus.
Visu žanru mūziķu vidū vārdu krājuma daudzveidības līdere bija britu grupa Black Sabbath, ko mēdz dēvēt par vienu no smagā metāla kustības pionieriem. Ar viņu pirmo vietu dalīja cita kulta rokgrupa no Lielbritānijas Pink Floyd. Abu tekstu leksiskā bagātība novērtēta ar 52%.
Turklāt 20 grupu un atsevišķu mūziķu sarakstā bija amerikāņu metāla grupas Slayer un Megadeth, islandiešu un ķīniešu džeza dziedātājs Laufey, amerikāņu dziedātājs Brūss Springstīns, leģendārais dziedātājs un dziesmu autors Bobs Dilans, rokgrupa Eagles un citi.
Žanru analīze parādīja, ka vislielākais leksiskais saturs ir raksturīgs “metāla” virziena skaņdarbu tekstiem. Tam seko roks, kantrī, reps, R’n’B, pop un elektroniskā deju mūzika.
Ņemot vērā laika komponenti, izrādījās, ka augstākais vārdu krājuma daudzveidības līmenis – 38% – ir raksturīgs 70. gadu dziesmu tekstiem, bet zemākais – 29% – 20. gadsimta 90. gadu skaņdarbiem. Interesanti, ka līdz ar 2000. gadu sākumu situācija sāka uzlaboties, un 2020. gados šis rādītājs pieauga līdz 34%.
Izpētot vārdu sastopamības biežumu dažādu mākslinieku un žanru dziesmās, pētnieki atklāja, ka pieci populārākie no tiem bija “mīlestība”, “zini”, “laiks”, “labs” un “gribu”.
Dziesmu tekstu emocionālās tonalitātes analīze ļāva atklāt, ka metāla žanra izpildītāju teksti, neskatoties uz viņu augsto intelektualitāti, bija visnegatīvākie noskaņojumā. Pozitīvākie žanri bija pops un kantrī.
Atsevišķu mūziķu vidū dziesmu pozitivitātes ziņā pirmo vietu ieņēma amerikāņu dziedātājs Mārvins Gejs, bet negatīvisma ziņā – jau minētā grupa Slayer.
Tā kā Prodigy Education specializējas izglītības tehnoloģijās un uz spēlēm balstītā mācību programmatūrā, pētījumā tika aptaujāti 1000 amerikāņu, lai noskaidrotu, kuri žanri ir vislabākie pieaugušo produktivitātei darbā un ko viņu bērniem patika klausīties mācību laikā.
Vēlamie žanri auglīgam darbam izrādījās lo-fi hip-hop jeb chillhop un elektroniskās mūzikas stils ar nosaukumu “ambient”. Bērniem pop un reps bija saraksta augšgalā.
Ņemsim vērā, ka, lai gan Prodigy Education pētījuma rezultāti netika publicēti recenzējamā žurnālā, zinātniski raksti par šādām tēmām nav nekas neparasts. Piemēram, Austrijas un Vācijas zinātnieki iepriekš atklāja, ka pēdējo desmitgažu laikā angļu valodas dziesmu teksti ir kļuvuši vienkāršāki un vienmuļāki atkārtotu vārdu dēļ. Tomēr tas nav pārsteidzoši: citā pētījumā pētnieki no Kērtina universitātes (Austrālija) atklāja, ka jo vieglāk dziesmu tekstus klausītāji uztver smadzenēs, jo lielāku popularitāti tie sasniedza, ieņemot pirmās pozīcijas mūzikas topos.
