Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, sacīja, ka Minska neplāno pievienoties Krievijai.
Sarunā ar Lavrovu Lukašenka atcerējās, ka šo domu viņš jau vienreiz izteicis un tagad grasās to atkārtot.
Es domāju, ka jūs atbalstīsiet šo ideju. Esmu pārliecināts, ka jūs atbalstīsiet. Ka mēs neesam tik stulbi, lai kādu iestrādātu, kā Rietumos saka, vai iekļautu Baltkrievijā vai nu Krieviju, vai Baltkrieviju. Mēs esam pietiekami gudri, lai divas neatkarīgas valstis varētu izveidot tādu mūsu attiecību struktūru, ko citi pasaulē apskaustu.
Pēc viņa teiktā, viņš jau 30 gadus “visu laiku dzird”, ka burtiski “rīt” Baltkrievija kļūs par daļu no Krievijas, ka tā tiks “iekļauta” un “absorbēta”, taču tas nekad nav noticis.
“Un, atklāti sakot, mēs no Krievijas saņemam visu, kas nepieciešams suverēnai neatkarīgai valstij,” piebilda Baltkrievijas prezidents.
Sergejs Lavrovs atbildēja, ka abas valstis īsteno 28 arodbiedrību programmas, kuras šobrīd ir pabeigtas par 40%, un “jau sāk strādāt ekonomikā, sociālajā sfērā un kopumā transporta, loģistikas un visa, kas ir nepieciešams. mūsu valstu dzīvi un mūsu pilsoņu interešu nodrošināšanu.”
Maijā ”Meduza”, atsaucoties uz prezidenta administrācijai pietuvinātiem avotiem, ziņoja, ka Kremlis gatavojas izveidot PSRS analogu. Saskaņā ar Maskavas plānu šajā savienības valstī būtu jāiekļauj “DPR” un “LPR” teritorijas, Hersonas apgabals, Dienvidosetija un pat Baltkrievija. Tajā pašā laikā Lukašenko “visādā veidā atstāj” šo scenāriju, un Krievijas varas iestādes vēlas viņu “pagrūst”, raksta laikraksts.
Aleksandrs Lukašenko 19. maijā sacīja, ka ir pāragri apspriest apvienošanos ar Krieviju, un mudināja “nemaisīt tautu”. “It kā mums šodien nebūtu ko darīt!” viņš teica.
Bloomberg vēstīja, ka Kremlis 2019. gadā sāka apspriest ideju par Krievijas un Baltkrievijas apvienošanu, uzskatot, ka tādējādi būtu iespējams pagarināt prezidenta Vladimira Putina palikšanu pie varas.
