Stambulas sarunas 2. jūnijā atkal nedeva rezultātus, kas varētu izbeigt karu. Vienlaikus Krievijas Ārlietu ministrija uzskata par normālu, ka katrs konsultāciju posms rada cerības uz pamieru, bet galu galā nenoved pat pie īslaicīgas uguns pārtraukšanas.
Kā medijam ”Verstka” pastāstīja Krievijas Ārlietu ministrijai pietuvināts avots, pašreizējā posmā “nav absolūti nekāda mērķa panākt mieru”. “Sarunu process ir sācies, jo mūsu amerikāņu partneri mūs uz to uzaicināja. Viņi uzskatīja, ka karš notiek tāpēc, ka mēs nerunājam, ” skaidroja avots.
Pēdējās tikšanās laikā Stambulā delegācijas apmainījās ar memorandiem, kuros bija iekļauti konflikta risināšanas priekšlikumi. Tomēr, pēc avota teiktā, neviena no pusēm nav gatava pieņemt pretinieka iniciatīvas: “Krievija nepiekritīs Kijivas memorandam, Kijiva Maskavas variantu nosauc par nepieņemamu. Eiropa piekritīs Kijivai, Tramps teiks, ka tas ir tāpēc, ka bez viņa. Bet neviens neierobežo sarunas, mēs runāsim. Un cīnīsimies.”
”Verstka” sarunu biedrs vērsa uzmanību uz Krievijas iesniegtā memoranduma neparasto formu. Pēc viņa teiktā, dokuments bija uzrakstīts “demonstratīvi vienkāršā valodā”, kas drīzāk atgādināja “Medinska špikeri”, nevis diplomātisku tekstu. Viņš uzsvēra, ka neviens nopietns līgums vai pamiera priekšlikums netiek sastādīts šādā stilā, lai gan galvenās prasības dokumentā bija skaidri norādītas.
Avots arī norādīja, ka ASV tagad ir iespēja savām acīm pārliecināties, ka sarunu esamība nenozīmē, ka puses ir tuvu kompromisam. Problēma, viņaprāt, nav dialoga trūkums, bet gan domstarpību dziļums, kuras nevar atrisināt ar īslaicīgu 30 vai 60 dienu pamieru. Neskatoties uz to, puses turpina sadarboties noteiktās jutīgās jomās. Piemēram, kopš pilna mēroga kara sākuma regulāri notiek gūstekņu un kritušo līķu apmaiņa. ” Kijiva zina, kā ar mums sadarboties šajā jautājumā,” Verstka sacīja avots.
Turklāt Krievija un Ukraina sazinās par drošības jautājumiem kodolenerģijas objektos, viņš piebilda. Šādas konsultācijas notiek ar izlūkdienestu starpniecību un ir “atsevišķs stāsts”, kas nav tieši saistīts ar Stambulas sarunām, uzsvēra avots, neiedziļinoties detaļās.
Politologs Mihails Vinogradovs uzskata, ka Maskava un Kijiva agri vai vēlu būs spiestas pāriet uz reālām vienošanām. Tomēr tagad, viņaprāt, “katra puse pieņem, ka situācija vēl nav tik kritiska, lai piekāptos”. Ārējais spiediens, piebilda eksperts, joprojām ir “punktēts” – pārāk vājš, lai kļūtu par lēmumu katalizatoru.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs iepriekš paziņoja, ka šobrīd nav jēgas rēķināties ar ātru izrāvienu sarunās. “Būtu nepareizi gaidīt tūlītējus lēmumus un izrāvienus šeit, bet darbs notiek,” sacīja Peskovs. Atbildot uz jautājumu par iespējamiem kompromisiem ar Ukrainu, viņš uzsvēra, ka šāda informācija attiecas uz stingri nepublisko sarunu procesa daļu.
Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs apsūdzēja Maskavu mēģinājumos novilcināt dialogu un radīt tikai diplomātiskas aktivitātes šķietamību. Viņš atgādināja, ka Krievijas puse memorandu nodeva tikai pašas tikšanās laikā, kas tika gatavota vairāk nekā divas nedēļas, un sarunu rezultāti nemaz netuvināja kara beigas. “Izskatās, ka krievi atkal vilcina laiku, cenšoties radīt ASV “diplomātijas ainu” bez reālas rīcības,” savā Facebook lapā ierakstīja Umerovs.
