Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ir apstrīdējis Donalda Trampa nesen notikušo neklātienes salīdzinājumu starp Kijivu un Maskavu un “diviem karojošiem bērniem”. Vienlaikus Baltā nama vadītājs paziņoja, ka Ukraina ar savu operāciju “Zirnekļa tīkls” provocēja Krieviju uz pretuzbrukumu.
Šonedēļ Tramps, tiekoties ar žurnālistiem Baltajā namā ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu, salīdzināja Ukrainu un Krieviju ar “diviem bērniem, kas sīvi cīnās parkā”. Pēc prezidenta teiktā, “viņi cenšas viņus šķirt”, bet viņi, gluži pretēji, neļauj “viņus apturēt”. Intervijā ABC News, kuras teksta versija tika publicēta sestdien, Zelenskis neklātienē apstrīdēja šos sava amerikāņu kolēģa vārdus, sakot, ka “mēs neesam bērni, lai spēlētos ar Putinu rotaļu laukumā parkā”. Ukrainas prezidents Kremļa vadītāju nosauca par “slepkavu, kurš ieradās šajā parkā, lai nogalinātu bērnus”.
Zelenskis aprakstīja Ukrainas vīrieša, kurš raķešu triecienā zaudēja sievu un trīs bērnus, “neierobežotās” sāpes. “Viņš vienkārši teica: “Katru rītu, kad pamostos, es meklēju tikai savu ģimeni – es viņus meklēju visur dzīvoklī. Es joprojām jūtos kā murgā, sliktā sapnī,”” Ukrainas līderis ziņoja par vīrieša teikto. Zelenskis sacīja, ka Tramps “nevar pilnībā izjust un saprast šīs sāpes”.
“Un runa nav par prezidentu Trampu, bet gan par jebkuru cilvēku, kurš neatrodas šeit, valstī, bet tūkstošiem jūdžu attālumā no šejienes – [viņi] nevar pilnībā izjust un saprast šīs sāpes,” piebilda Ukrainas prezidents.
Laikā, kad tika publicēta intervija ar Zeļenski, Tramps, atbildot uz jautājumu par attālināto dronu triecienu Krievijas stratēģiskajai aviācijai, pauda viedokli, ka Kijiva ir devusi Maskavai ieganstu “uzsist viņiem pamatīgu lāstu”. “Tas man tajā nepatika. Kad es to ieraudzīju, es teicu: “Nu, tagad uzbruks,”” ASV prezidents sacīja uz Air Force One klāja.
Starp citu, Zelenskis un Tramps varētu tikties G7 samita laikā, kas paredzēts no 15. līdz 17. jūnijam Kanādā. Par to dienu iepriekš ziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks , komentējot savu jaunāko vizīti ASV.
“Zirnekļa tīkls” un pretuzbrukums
Tajā pašā intervijā ABC News Zelenskis apliecināja, ka kravas automašīnu vadītāji, no kurām pacēlās droni un trāpīja vairākiem lidlaukiem, tostarp vienam Sibīrijas dienvidaustrumos, nezināja par gaidāmo uzbrukumu. Ukrainas prezidents sacīja, ka “viņi tikai dara savu darbu”, piebilstot, ka operācijā tika izmantoti vietēji ražoti ieroči.
Ukrainas puse uzstāj, ka operācijas “Zirnekļa tīkls” rezultātā no kravas automašīnām, kas novietotas netālu no lidlaukiem, attālināti palaisti droni trāpīja 41 lidmašīnai, tostarp A-50, Tu-95, Tu-22M3 un Tu-160. Runa ir par vairāk nekā trešdaļas stratēģisko spārnoto raķešu bāzes kuģu iznīcināšanu. Saskaņā ar ASV aplēsēm , Ukrainas triecienu rezultātā tika trāpītas līdz 20 Krievijas lidmašīnām, no kurām 10 tika pilnībā iznīcinātas. Tas ir uz pusi mazāk nekā oficiāli norāda Kijeva. Krievijas Aizsardzības ministrija atzina , ka “vairākas lidmašīnas aizdegās”, taču par ievērojamiem zaudējumiem netika runāts. Departaments ziņoja arī par dažu uzbrucēju aizturēšanu.
Piektdien Aizsardzības ministrija paziņoja, ka, reaģējot uz “teroristu uzbrukumiem”, tā ir veikusi masveida dronu un raķešu triecienu dažādiem Ukrainas militārajiem objektiem, tostarp projektēšanas birojam un dronu montāžas rūpnīcām. Saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba sniegto informāciju, Krievija triecienā izmantoja vairāk nekā 400 dronus un gandrīz 50 raķetes, tostarp sešas ballistiskās raķetes. Zelenskis savā vakara uzrunā apstiprināja četru cilvēku nāvi un 80 ievainotos.
Sestdien Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja , ka 7. maija naktī tā neitralizējusi gandrīz 40 Ukrainas bezpilota lidaparātus un veikusi “grupu triecienus” militārajiem uzņēmumiem kaimiņvalstī. Ukrainas Ģenerālštābs apgalvo , ka pēdējiem triecieniem Krievija izmantojusi 206 bezpilota lidaparātus un 9 raķetes, tostarp divas ballistiskās raķetes.
Trīs cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 20 guva ievainojumus, galvenokārt Harkivā, paziņoja Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oļegs Sinegubovs. Saskaņā ar Harkivas pilsētas domes datiem, apgabala galvaspilsētā tika iznīcinātas gandrīz 60 mājas, izsisti vairāk nekā 880 logi. Saskaņā ar ABC News ziņām, vairākos Ukrainas reģionos gāja bojā septiņi cilvēki un vairāk nekā 40 guva ievainojumus .
Vai būs sankcijas?
Uz šī fona izceļas Trampa jaunākais paziņojums par pastiprinātajām sankcijām pret Krieviju. Senatori Lindsijs Greiems (R-Dienvidkarolīna) un Ričards Blūmentāls (D-Konektikuta) jau sen virza likumprojektu, kas cita starpā ierosina noteikt 500 procentu tarifus precēm, kas tiek importētas Amerikas Savienotajās Valstīs no valstīm, kuras iepērk Krievijas naftu, gāzi un urānu. Atrodoties lidmašīnā Air Force One, Tramps sacīja, ka ir gatavs noteikt sankcijas, “ja nepieciešams”. Viņš tieši neapsprieda likumprojektu ar tā autoriem, taču jebkurā gadījumā viņš pats pieņems kādu lēmumu.
Saskaņā ar laikraksta Wall Street Journal (WSJ) sniegto informāciju Trampa administrācija cenšas pārliecināt Greiemu ievērojami mīkstināt sankciju likumprojektu. Tiek ziņots, ka ASV prezidents ir noraizējies, ka ierobežojumi kaitēs viņa mērķim atjaunot attiecības starp Vašingtonu un Maskavu. WSJ avoti apgalvo, ka administrācijas amatpersonas slepeni sazinājušās ar Greiema biroju, mudinot viņu mīkstināt dažus dokumenta noteikumus. Jo īpaši viņi cenšas panākt izņēmumus, kas ļautu Trampam izlemt, pret ko vai kuru tiks piemērotas sankcijas, un mainīt modālo darbības vārdu “shall” uz “may” visur, kur tas parādās.
“Mēs virzāmies uz priekšu, un Baltais nams ir iesaistīts mūsu sarunās,” sacīja Blūmentāls, apstiprinot aizkulišu sarunas ar Trampa administrāciju.
Apmaiņa neizdevās
Atsevišķi vērts atzīmēt, ka pēc otrās sarunu kārtas Krievija un Ukraina solīja veikt jaunu masveida karagūstekņu apmaiņu, kā arī nodot viena otrai mirušo līķus. Bija paredzēts, ka sestdien, 7. jūnijā, tiks sākta 1200 ievainoto, smagi slimo un karagūstekņu, kas jaunāki par 25 gadiem, kā arī mirušo karavīru līķu pārvietošana. Tomēr Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis apsūdzēja Ukrainu par “negaidītu” līķu apmaiņas un pieņemšanas atlikšanu uz nenoteiktu laiku.
“Lai, kā vienojāmies, 1,2 tūkstošiem karavīru un virsnieku no katras puses ir iespēja atgriezties mājās. Mēs aicinām beidzot aizvest 6 tūkstošu Ukrainas bruņoto spēku karavīru un virsnieku mirstīgās atliekas, lai viņu ģimenes varētu tās humāni apglabāt,” viņš teica.
Krievijas sarunu grupas pārstāvis ģenerālleitnants Aleksandrs Zorins, norādot arī, ka Ukraina it kā ir izjaukusi vienošanās, atzīmēja, ka uz robežas nogādāti vairāk nekā 1200 mirušo karavīru līķi, un kopumā nosūtīšanai tiek gatavoti četri vilcieni ar vairāk nekā 6000 mirušo karavīru līķiem .
Reaģējot uz šiem apvainojumiem, Ukrainas Aizsardzības ministrija aicināja “neradīt mākslīgus šķēršļus un nepatiesus apgalvojumus”. Aģentūra apgalvo, ka ir saskārusies ar mēģinājumiem “atkārtot vienošanās post factum”.
“Ja Krievijas puse tagad atsakās no Stambulā solītā, tas vēlreiz rada jautājumu par Krievijas sarunu komandas līmeni un kompetenci,” teikts paziņojumā. “Panāktās vienošanās ir jāīsteno tieši tā, kā tās tika apspriestas Stambulā un turpmāko tehnisko konsultāciju laikā.”
Ukrainas Karagūstekņu apiešanās koordinācijas štābs uzstāj , ka Krievijas puses paziņojumi “neatbilst realitātei un iepriekšējām vienošanām”. Tiek apgalvots, ka Maskava ir nodevusi “citus sarakstus [par gūstekņu apmaiņu], kas neatbilst saskaņotajai pieejai”. Tika panākta vienošanās par līķu repatriāciju, taču datums vēl nav saskaņots. Štābs aicināja “pārtraukt netīrās spēles” un “atgriezties pie konstruktīva darba”
