Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele paskaidroja, kāpēc šajā amatā viņa bloķēja Ukrainas iestāšanos NATO. Pēc viņas teiktā, viņa to darīja, lai novērstu karu ar Krieviju. Merkele par to raksta savos memuāros “Brīvība. Atmiņas 1954–2021. Grāmata tiks izdota novembra beigās, tās fragmentus publicē vācu izdevumi Bild un Die Zeit.
2008.gadā Merkele kopā ar toreizējo Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī iebilda pret Ukrainas un Gruzijas iekļaušanu NATO dalības rīcības plānā (MAP) – tas ir, pret to iekļaušanu alianses turpmākajā uzņemšanas programmā. Attiecīgo iniciatīvu pēc tam ANO samita laikā izteica ASV prezidents Džordžs Bušs.
Tajā pašā gadā Krievija veica militāru operāciju, lai “piespiestu mieru” Gruzijā, pēc kuras tā atzina Abhāziju un Dienvidosetiju par neatkarīgām “pašpasludinātām republikām”.
Merkele grāmatā savu lēmumu iekļaut MAP Ukrainu un Gruziju skaidro ar bažām par visas alianses drošību. “Jaunas dalībvalsts uzņemšanai vajadzētu uzlabot ne tikai tās drošību, bet arī pašas NATO drošību,” viņa raksta, piebilstot, ka “uzskatīja par rupju nolaidību apspriest Ukrainas un Gruzijas MAP statusu, neņemot vērā Putina viedokli.” Merkele uzskata, ka iekļaušana MAP ir gandrīz neatgriezenisks solījums pievienoties aliansei, un šāds solis Putinam būtu “kara pieteikums”.
Angela Merkele bija Vācijas kanclere no 2005. līdz 2021. gadam. Savus memuārus viņa rakstīja kopā ar savu ilggadējo asistenti Beāti Baumani. Grāmata tiks prezentēta 26.novembrī.
