Kādas Eiropas valsts izlūkdienestu pārstāvis žurnālam The Economist pastāstīja, ka 2025.gadā krievu ģimenes pirmo reizi kopš kara sākuma piedzīvos ekonomiskas grūtības.
Nākamgad Krievijas varas iestādes plāno tērēt trešo daļu no visa budžeta militārajiem izdevumiem. The Economist avots uzskata, ka tas apdraud Krievijas civilo ekonomiku. Iespējams, inflācija šogad jau dubultojusi oficiālo prognozi, atzīmē žurnālisti.
Parastas krievu ģimenes izjutīs šāda soļa ekonomiskās sekas. Tāpat, pēc izdevuma avota teiktā, iebrukuma Ukrainā dalībnieku ģimenes, piemēram, militārpersonu sievas un mātes, sāk nogurt no kara.
Neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, Krievijas kara ekonomika turpināsies ilgi, raksta The Economist. Britu militārais eksperts Džeks Vatlings uzskata, ka, lai gan Krievija nespēs cīnīties mūžīgi, pašreizējā situācijā Ukraina var “pirmā sasniegt savu robežu”.
Pēc BBC Russian Service un Mediazona aplēsēm, līdz 25.oktobrim Krievijas zaudējumi divarpus gadu laikā, kopš iebrukuma Ukrainā, pārsniedza 75 tūkstošus cilvēku.
Pēc mobilizācijas izsludināšanas 2022. gada septembrī Krievijā parādījās mobilizēto sieviešu sievu kustība, kas pieprasīja militārpersonām atgriezties mājās. Reaģējot uz to, varas iestādes aizliedz viņu darbības un vajā aktīvistus. Viena no slavenākajām kustības dalībniecēm bija maskaviete Marija Andrejeva, kuru 2024. gada maijā Krievijas Tieslietu ministrija atzina par “ārvalstu aģenti”.
Kā liecina projekta ”Hroniki” septembrī veiktā aptauja, pat Vladimira Putina atbalstītāju vidū 61% atbalsta miera noslēgšanu ar Ukrainu, bet 83% vēlas, lai Krievijas valdība koncentrētos uz valsts iekšējām sociālajām un ekonomiskajām problēmām.
