Matildes efekts ir tendence diskriminēt un samazināt sieviešu lomas nozīmi zinātniskās pētniecības jomā un piedēvēt viņu sasniegumus vīriešiem. Šo terminu pirmo reizi izmantoja amerikāņu mākslas vēsturniece Margarēta Rositera. Nosaukums nav nejaušs, jo atsaucas uz Matildi Geidžu, izcilu amerikāņu brīvdomātāju un aktīvisti līdztiesības jomā, kura 19. gadsimta beigās piesaistīja uzmanību parādībai, ka sieviešu sasniegumi netiek ņemti vērā. Gan mūsdienu, gan senajā vēsturē ir daudz piemēru par ambiciozām, talantīgām sievietēm, kuras piedalījās pētnieku grupās, kas sastāvēja gan no vīriešiem, gan no sievietēm, taču, neraugoties uz viņu būtisko ieguldījumu zinātniskajos atklājumos, viņas nekad netika atalgotas par savu darbu, un tas bieži tika negodīgi un diskriminējoši noliegts.
Viss sākās ar Trotulu…
Vēsturnieki stāsta, ka pirmā sieviete, kuru varēja būt “ietekmējis” Matildes efekts bija Trotula de Rugjēro, itāliešu ārste, kura dzīvoja 12. gadsimta beigās. Viņas pētījumu rezultāti ginekoloģijas jomā bija ievērojami, un vairākus gadus daudzi cilvēki šaubījās, vai Trotula patiesībā ir sieviete. Cits piemērs, šoreiz no mūsdienām, ir Rozalindas Franklinas dzīve un darbs, viņai sniedzot ieguldījumu DNS dubultspirāles atklāšanas un pareiza DNS uzbūves modeļa apraksta jomā. Viņas rentgena uzņēmumi, kuri kļuva pieejami Džeimsam Votsonam un Frensisam Krikam viņai nezinotun bez viņas piekrišanas, bija šī svarīgā atklājuma pamatā. Nobela komiteja, kas Franklinas līdzstrādniekiem pēc viņas nāves piešķīra balvu, nepieminēja viņu savā lēmumā. Biofiziķe mira no vēža, ko bija izraisījusi ilgtermiņa pakļaušana rentgena stariem. Lai gan viņa nejutās labi, biofiziķe pat pēdējās dzīves dienas pavadīja laboratorijā, kas liecina par viņas pilnīgo nodošanos zinātnei.
Citas slavējamas sievietes, kuras netika vienlīdz augsti novērtētas ar saviem vīriešu kārtas kolēģiem ietver: Līsu Meitneri, kas aprakstīja atoma kodola sadalīšanās fenomenu 1909. gadā; Džoslinu Bellu Bērnelu, kas 1968. gadā atklāja jaunu neitrona zvaigžņu tipu, tā sauktos pulsārus; Marietu Blau, kas veica celmlauža darbu pie gaismjutīgās emulsijas 20. gadsimta 20. gados. Matildes efektu var novērot ne tikai saistībā ar Nobela prēmijām. Tēze par ūdeņradi kā galveno zvaigžņu elementu, ko aizstāvēja Sesīlija Peina Gapoškina kopš 1925. gada, netika atzīta, līdz to publicēja vīrietis. 19. gadsimta beigās Hārvarda Universitāte atteicās piešķirt doktora grādu Mērijai Vitonei Kalkinsai, neraugoties uz viņas izcilajiem eksāmenu rezultātiem un ieteikumiem no citiem pētniekiem, jo viņa bija sieviete.1
… un tā joprojām notiek.
Pašlaik sievietēm ir arvien lielāka loma eksaktajās zinātnēs, t.i., disciplīnās, kuras gadu desmitiem neformāli tika rezervētas tikai vīriešiem. Tomēr tas nenozīmē, ka Matildes efekts vairs nepastāv. Sieviešu zinātniskie sasniegumi joprojām nav pietiekami labi zināmi, bieži to nozīme tiek samazināta un tie tiek piedēvēti vīriešiem, un civilizācijas lielais progress vienādu iespēju piešķiršanā ir vien nedaudz mazinājis nevienlīdzību zinātnieku un zinātnieču starpā.
Sabiedrības informētības veicināšanu par zinātnieču sasniegumiem neatbalsta pašreizējā ierobežotā pārstāvniecība Nobela prēmijas saņēmēju vidū zinātnes jomā – tie ir tikai 3% (18 sievietes kopš laika, kad prēmijas sāka piešķirt, t.i., kopš 1901. gada).
Atsevišķās jomās prēmija tika piešķirta: fizikā – 2 sievietēm no 203 prēmiju ieguvējiem kopā, ķīmijā – 4 sievietēm no 174 prēmiju ieguvējiem, medicīnā – 12 sievietēm no 211 prēmiju ieguvējiem.2
L’Oréal-UNESCO Sievietēm Zinātnē stipendiju programma tika izveidota, reaģējot uz nepieciešamību uzsvērt tā sauktā Matildes efekta negatīvās sekas. Tās mērķis ir atbalstīt zinātnieču darbu un mudināt viņas turpināt pētījumus, tādējādi palielinot zinātnē pārstāvēto sieviešu skaitu un sniedzot ieguldījumu pilnīgai zinātnes attīstībai.
Rīt, 2018. gada 5. jūnijā, svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā trīs zinātnieces no Latvijas, viena no Lietuvas un viena no Igaunijas katra saņems 6000 eiro vērtās L`ORÉAL Baltic stipendijas “Sievietēm zinātnē”. Šis ir četrpadsmitais gads kopš stipendijas ieviešanas Latvijā un kopumā šo gadu laikā stipendijas saņēmušas 46 Baltijas zinātnieces.
