Šķiet, ka pasaule kļūst traka par lētu iepirkšanos, un platformas, piemēram, Temu un AliExpress, pelna miljardus. Tomēr arvien biežāk tiek uzdoti jautājumi: cik patiesībā šis lētums maksā pircējiem, kā lētu preču platformas iesaista patērētājus iepirkšanās trakumā un vai tiešām kaut ko var dabūt bez maksas?
Atbildes uz šiem jautājumiem intervijā Lietuvas medijiem sniedza cenu uzraudzības portāla Pricer.lt vadītājs Arūnas Vizickas
Nauda tiek norakstīta, klientam pat nezinot
Plašsaziņas līdzekļi vairākkārt ziņoja, ka iepriekš minētie globālie tirdzniecības giganti nav droši vairāku iemeslu dēļ. Vieni norāda uz iespējamiem personas datu drošības riskiem, citi uz krāpnieciskiem naudas atmazgāšanas gadījumiem.
Arūnas Vizickas atzīmē, ka gan Temu, gan AliExpress raksturo agresīvs mārketings un aizdomīgi zemas cenas.
“Runājot par AliExpress, Temu vai Shein, mēs nevaram būt droši par saviem personas datiem.” Pirmkārt, tāpēc, ka šie veikali darbojas Ķīnā, kur personas datu aizsardzības noteikumi ir pavisam citi. “Turklāt ir ziņas par krāpšanas gadījumiem, kad nauda no konta tiek norakstīta, klientam par to nemaz nezinot,” stāsta A. Vizickas.
Ir veidi, kā aizsargāt savu naudu. Pēc intervējamā teiktā, ir veidi, kā pasargāt savu naudu. Pricer.lt vadītājs aicina izveidot atsevišķu bankas karti tieši iepirkšanās veikšanai internetā un glabāt tajā ierobežotu naudas summu. Tāpat vēlams nepieciešamās preces iegādāties no iepriekš minētajām tirdzniecības platformām, izmantojot PayPal. Ja neviens no šiem pasākumiem nav ērts, vienkāršākais veids, kā sevi pasargāt, ir sekot līdzi sava bankas konta atlikumam.
Trīs taktikas racionālās domāšanas atspējošanai A. Vizickas neslēpj, ka tirdzniecības speciālisti lielajās tirdzniecības platformās lieliski izprot pircēju psiholoģiju un var viegli “atslēgt” racionālo domāšanu un piespiest pirkt lietas, kas mums pat nav vajadzīgas.
Pēc intervējamā teiktā, patērētāji tiek mudināti pirkt trīs veidos: izvēloties mērķtiecīgu reklāmu, vilinot ar ārkārtīgi zemu cenu un spiežot iegādāties pēc iespējas ātrāk, radot iespaidu par ierobežotu laiku.
“Tas tiek darīts, izmantojot noteiktus kanālus, galvenokārt sociālos tīklus.” AliExpress un Temu ir vieni no lielākajiem Meta grupas reklāmdevējiem, proti, Facebook un Instagram. Kad algoritms darbojas, klientu interešu profilēšana nosaka, kurus produktus sociālo tīklu lietotājs vēlētos iegādāties. Citiem vārdiem sakot, preces tiek mērķtiecīgi atlasītas, pamatojoties uz to, kas mūs interesē vai tiek meklēts sociālajos tīklos.
Tiek piedāvātas arī zemas cenas. Galu galā, iztērējot dažus eiro, mēs neko nezaudēsim, pamēģināsim, un, ja nepatiks, zaudējums ir mazs. Vēl viena taktika ir laika spiediens, apgalvojot, ka tikai tad, ja iegādāsieties tagad, varēsiet izmantot iespaidīgu atlaidi. Vēl viens āķis ir loterijas. “Ja kaut ko laimē, tas ir nekavējoties jāpērk un jāizmanto iespēja,” galvenos pasākumus ātra patēriņa veicināšanai nosauc A. Vizickas.
Viņš arī norāda, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem, kuri iepērkas bieži, bet netērē lielas summas maziem pirkumiem no Temu vai Aliexpress, saņem dopamīna stimulu.
“Šāds pirkums ir sava veida kompensācija par nepieciešamību justies laimīgam,” viņš saka.
Viņi nosaka cenas, kā vēlas
Iepriekš minētie mazumtirdzniecības giganti bieži piedāvā klientiem 70 vai pat 90 procentu atlaidi saviem produktiem. atlaide, un dažas preces pat tiek dāvinātas. Tomēr cenu uzraudzības portāla vadītājs ir kritisks – bezmaksas lietu nav. Pēc viņa teiktā, pieņemot bezmaksas preci, mēs to apmainām pret saviem kontaktiem: savā telefonā instalējam tirgotāja lietotni, dalāmies ar saviem personas datiem. “Pastāv liela varbūtība, ka nākotnē mēs viņiem atmaksāsim ar bezmaksas dāvanu,” nešaubās A. Vizickas.
Pēc viņa teiktā, tiek piedāvāti 70-90 procenti. Atlaides ir manipulatīvs mārketings, kur no ārkārtīgi augstas cenas vēlāk tiek veiktas atlaides. Ķīnas tirgotājiem netiek piemērotas tikpat stingras prasības kā uzņēmumiem, kas darbojas ES, tāpēc viņi var mainīt cenas, kad un kā vēlas.
“Jūs vēlaties vienu dienu pārdot preci Ķīnā par 2 eiro, bet nākamajā dienā pārdodat to pašu preci par 20 eiro.” “Tur var “bīdīt” cenu pēc saviem ieskatiem,” uzsver intervējamais.
12 miljoni mazvērtīgas pakas katru dienu
Ne Temu, ne Aliexpress publiski neatklāj savu pārdošanas apjomu. Tomēr Eiropas Komisija pagājušajā gadā lēsa, ka ES vienā dienā sasniedz aptuveni 12 miljonus cilvēku. mazvērtīgas pakas (līdz 22 eiro), kuru kopējā vērtība ir 4,6 mljrd. eiro.
“Kas padara preces lētas un tomēr tās pienāk no puspasaules?” Daudzas lietas. Pirmkārt, tie ir lēti materiāli, iespējams, darbs tiek veikts, neievērojot noteiktas tehniskās prasības. Mūsdienās vides prasības mums rada ievērojamas izmaksas. Ja tas viss tiek ignorēts, jūs varat ietaupīt daudz naudas. <…>
“Vēl viens aspekts ir tas, ka loģistikas uzņēmumi var piedāvāt labas cenas lielajiem klientiem un pēc tam mēģināt kompensēt viņu finanses ar atsevišķu nosūtītāju
Viens no risinājumiem ir pirkuma atlikšana. Lai neiekristu patēriņa purvā, intervējamais iesaka nezaudēt vēsumu un pirms lētas preces iegādes sev pajautāt: “Vai man tiešām vajag šo preci?”
Vajag arī sevi izglītot, neļaut emocijām dominēt, un, protams, rēķināt, jo, saskaitot visu gada garumā mazajiem pirkumiem iztērēto naudu, sanāk jau apaļa summa.
“Dažreiz palīdz pat lēmuma atlikšana.” Nākamajā dienā domājot par preci, kuru vēlējāties iegādāties, dažkārt atceraties, ka jums jau ir vairāk nekā viens skrūvgriezis vai zobu birste. “Ir labi atkāpties un kritiski izvērtēt, vai man piedāvātā prece atrisinās manas problēmas un vai tā tiešām tiks izmantota,” atziņās dalās A. Vizickas.
