Klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa viedoklis
Briseles gaiteņos ne vien reizi ir dzirdētas runas par to, vai biomasa (malka, šķelda) ir ilgtspējīgs resurss un vai to varēsim izmantot arī turpmāk. Eiropas Komisijas priekšlikums ekodizaina ietvaros paredz pārtraukt malkas krāšņu tirdzniecību, priekšlikums šobrīd ir apturēts.
Veidojot pozīciju par ekodizaina priekšlikumu, iestāšos par to, ka Latvijas interesēs ir saglabāt malkas krāšņu izmantošanu kā individuālu apkures risinājumu mājsaimniecībām, jo daļai no tām nav tehnisku vai finansiālu iespēju pāriet uz bezemisiju apkures risinājumu, piemēram, siltumsūkni.
Jau 2018. gadā Latvijai kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nācās pielikt daudz pūļu, lai meža biomasa kā kurināmais paliek kā ilgtspējīgs resurss. Dažus gadus vēlāk – nu jau 2023. gadā Latvija kopā ar vairākām citām Eiropas Savienības dalībvalstīm panāca to, ka biomasu varam turpināt izmantot siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā līdz 2030. gadam.
Manā ieskatā ir jābūt iespējai turpināt enerģijas ražošanā izmantot ilgtspējīgi iegūtu meža biomasu, īpaši individuālajā mājsaimniecību apkurē. Pilnībā atteikties no malkas individuālajā apkurē nav iespējams, īpaši attālākos Latvijas reģionos, kas ir vienīgais apkures veids. Kamēr tirgū nav aprobētas lieljaudas atjaunīgo energoresursu tehnoloģijas centralizētajā siltumapgādē, tikmēr iestāsimies par ilgtspējīgu meža biomasu kā vienu no siltumenerģijas ražošanas avotiem Eiropas Savienībā.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP) dati par sevi nemelo. 2023. gadā mājsaimniecību siltumapgādē – aptuveni 41% veidoja meža biomasas kurināmais. Meža biomasas kurināmā patēriņš mājsaimniecību vidū gadiem ejot ir saglabājies salīdzinoši stabils.
Lai gan diskusijas paredzamas komplicētas, Eiropai jāņem vērā, ka Latvijā kurināmo šķeldu, atšķirībā no citām ES valstīm, īpaši dienvidu valstīm, šobrīd prioritāri iegūst kā mežizstrādes blakus produktu vai, piemēram, attīrot no krūmiem ceļmalas grāvjus. Attiecīgi Latvijas koksnes izmatošanas ierobežojumiem, nav piemērojamas citām ES valstīm līdzīgas prasības.
Diskusijas par koksnes izmantošanu apkurē, bijušas gan Latvijā, gan Eiropā un Latvija turpinās uzturēt prasību neierobežot mūsu valstī koksnes izmantošanu apkures vajadzībām. Arī 2024. gada 16. aprīļa Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šādas diskusijas aizritēja.
Ņemot vērā gaisa kvalitātes prasības, nepieciešamību mazināt gaisa piesārņojumu, un arī energoefektivitātes prasības, Latvijā būtu kopumā nepieciešams mazināt malkas apkures risinājumus, tos aizstājot ar bezemisiju tehnoloģijām (siltumsūknis, elektroenerģija, saules kolektori) vai malkas apkuri aizstājot ar citām energoefektīvām apkures tehnoloģijām. Vienlaikus jebkādus pienākumus, ierobežojumus vai aizliegumus būtu jāattiecina uz lielākas jaudas sadedzināšanas iekārtām, bet individuālās apkures jautājumus jārisina ar atbalsta programmām un/vai tehnisko palīdzību.
Šādiem risinājumiem ir pieejamas Klimata un enerģētikas ministrijas atbalsta programmas mājsaimniecībām. EKII programma sniedz iespēju saņemt valsts atbalstu, lai uzstādītu savā dzīvojamā mājā videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas – saules paneļi, saules kolektorus, siltumsūkņus, granulu katlus u.c. iekārtas līdz 2029. gada 31. decembrim.
Rūpīgi sekojam līdzi izmaiņām dažādu energoresursu izmantošanā ES valstīs un iestājamies par Latvijas iedzīvotāju tiesībām arī turpmāk izmantot malku, kas ir viens no ilgtspējīgiem resursiem Latvijā.
