Tik daudz tiek runāts par mīlestību. Kas ir mīlestība? Kā iegūt mīlestību? Kā atpazīt mīlestību? Tad nu parunāsim, kā nedzīvot maldos par mīlestības esamību, ja patiesībā tās nav…
Mīlestība liek mums justies labi. Ja mēs pietiekoši daudz mīlam un cienām pašas sevi, tad mums liekas, ka esam pietiekoši labas un spējīgas. Mīlot un cienot pašas sevi, mēs piesaistām arī citus mūs mīlēt un cienīt. Kas cits sunim asti cels, ja ne pats…
Kāpēc mums vajadzīga mīlestība?
Vai kāds kādreiz ir apgalvojis, ka var iztikt bez mīlestības? Vai darbs, draugi, izklaides, ceļojumi un citi pasākumi var aizstāt mīlestību? Kāpēc mēs no tās esam tik atkarīgi? Neviens taču tā īsti nav pārliecināts par to, kas tad ir mīlestība, bet visiem to tik ļoti vajag. Jau kopš dzimšanas brīža mēs esam fiziski un emocionāli atkarīgi no citiem cilvēkiem – vecākiem, pēc tam īpaši jau no mūsu mātes. Ienākot šajā pasaulē, mums nepieciešams apstiprinājums tam, ka esam mīlēti. Mēs vienmēr tiecamies pēc kāda – vispirms jau pie vecākiem, lai tie mums saka, ka esam viņu dzīvē ļoti svarīgi, mīlēti, gaidīti, vislabākie un mīļākie utt. Un arī tagad, kad esam pieauguši, mēs gaidām no kāda šos vārdus. Bērnībā brīžos, kad mīlestība mums nebija tik pieejama un sasniedzama, mēs iemācījāmies dzīvot bez tās. Mēs zemapziņā radījām savu priekšstatu par to, kas ir mīlestība, radījām savu iedomu pasauli, kurā mēs jutāmies droši un it kā mīlēti. Mēs darījām dažādas lietas, lai mums pievērstu uzmanību, un tas arī izdevās (ne vienmēr). Iespējams, ka līdz pat šai dienai jums liekas – lai justos mīlēta un vajadzīga, jums nepieciešamas kādas speciālas metodes un paņēmieni. Kad tie neiedarbojas, mums liekas, ka mūs patiesībā nemaz nemīl.
Tad nu minēsim dažas lietas, ko mēs maldīgi uzskatām par mīlestību:
1.Ēdiens ir mīlestība.
Mūsu ķermenis pieprasa mīlestību, kas izpaužas pieskārienos. Kad šī prasība netiek apmierināta, mēs nereti ķeramies pie ēdiena, lai tas mūs apmierina, piepilda mūs, jo mūsu ķermenis gaida nemitīgus uzmanības apliecinājumus. Ēdiens liek mums justies labi, tāpēc ķermenis sāk ticēt un domāt, ka ēdiens ir mīlestība. Rezultātā mēs ēdam arvien vairāk un vairāk, jo tā mēs jūtamies labi, mēs meklējam to enerģijas plūsmu, ko sniegtu īsta mīlestība…
2.Sekss ir mīlestība.
Tas ir ļoti bīstams malds. Tas nereti liek cilvēkiem baidīties, ienīst, nicināt seksu vai arī tam pilnībā nodoties. Ja jūs esat bērnībā seksuāli izmantota vai kā citādi seksuāli traumēta (piemēram, dzīvojusi vienā telpā ar māti, kura netraucēti jūsu klātbūtnē ved mīļākos uz savu gultu), jums var rasties nepareizs priekšstats: “Es varu tikt mīlēta tikai tad, ja ar mani mīlējas.” Tas jums var sagādāt daudz ciešanu un sajūtu, ka esat izmantota. Arī sekss ir izskaidrojams ar ķermeņa prasību pēc uzmanības apliecinājumiem.
3.Nauda ir mīlestība.
Šāds malds var rasties ļoti pārtikušās ģimenēs, kur vecāki ir aizņemti darbā, bet bērniem to visu kompensē ar naudu. Nav naudas – nav mīlestības, ir nauda – ir mīlestība. Nauda arī liek mums justies droši, kas var radīt maldus, ka tā ir mīlestība… Jo vairāk naudas jums ir, jo drošāk jūs jūtaties, jo vairāk mīlestības jūs jūtat (it kā…).
4.Man jāsaslimst, lai mani mīlētu.
Tas ir tipisks bērnībā izveidojies malds. Toreiz mums ar to izdevās iegūt vecāku uzmanību, bet pieaugušo dzīvē diemžēl nereti no slimajiem novēršas, pamet nelaimē… Un vai tā ir bijusi īsta mīlestība?
5. Mīlestība ir ciešanas.
Tas arī vairāk ir saistīts ar kādu bērnības traumu. Ja jūs esat sista, pērta vai kā citādi fiziski sodīta, tad jums var rasties nepareizs priekšstats, ka mīlestība ir ciešanas un sāpes. “Mamma mīl tevi, viņa tikai bija mazliet dusmīga un sodīja tevi…”
6.Ja es ļaušu sevi mīlēt, tu mani pametīsi.
Šāda malda pamatā ir pamešana. Ja jūs bērnībā redzējāt, kā jūsu tēvs pamet māti (vai otrādi), vai arī jūs kāds pameta, jums rodas bailes, ka cilvēks, kuru jūs iemīlēsiet, jūs sāpinās, nomirs vai pametīs. Jūsu psihe jūs grib pasargāt no jau piedzīvotām ciešanām. Tāpēc rodas doma: “Labāk pirmā pametu es, nekā atkal kāds pametīs mani.” Kā lai atbrīvojas no šiem maldiem? Pirmais solis ir apzināties, ka jūsu uzskatus veido jūsu pieredze. Tātad viss, kam jūs zemapziņā vai apziņā ticat, ir tas, ko jūs saņemsiet no dzīves.
Ja jums nepatīk tas, ko jūs saņemat, tad maināt savus uzskatus, priekšstatus. Vienīgi jūs pati esat tā, kura tur rokās atslēgu uz mīlestību, kas mīt jūsos. Kad jūs sapratīsiet, kas ir tas, kas dara jūs patiesi laimīgu, jūs spēsiet mīlēt no sirds un sniegt šo mīlestību arī citiem. Lai jums vienmēr par dzīves moto kalpo šie vārdi: “Es esmu īstas mīlestības cienīga. Es esmu pelnījusi tikt mīlēta un dievināta. Es pievelku cilvēkus, kas var un grib veidot ar mani pilnīgi nekaitīgas attiecības. Es pārtraucu attiecības ar cilvēkiem, kas mani sāpina. Es mīlu sevi.”
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
