Eiropas valstīm ir jāpiesaista 200 miljardu eiro investīcijas kontinenta aizsardzībā, lai sagatavotos iespējamam ASV izstāšanās brīdim, intervijā laikrakstam Il Foglio sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Viņš norādīja, ka šāda summa būtu nepieciešama “sākotnējā posmā”. Makrons aicināja šos līdzekļus piesaistīt, izmantojot kopīgus aizdevumus vai Eiropas Stabilitātes mehānismu, kā arī iesaistot Eiropas Investīciju banku un privāto kapitālu. Viņaprāt, ir jācenšas palielināt aizsardzības izdevumus līdz 3–3,5% no IKP. 2024. gadā tie veidoja 1,9% no ES IKP jeb 326 miljardus eiro.
Pieskaroties šķelšanai ES iekšienē, Makrons sacīja, ka pat tās valstis, kuras skeptiski vērtē atbalstu Ukrainai, piemēram, Ungārija un Slovākija, galu galā iestājas par labu Eiropas aizsardzības stiprināšanai. “Runa nav tikai par Ukrainu, bet arī par to, ka mēs nezinām, ko amerikāņi darīs pēc pieciem vai desmit gadiem. Šobrīd zinām tikai to, ka krievi ir nocietinājuši savas pozīcijas un kļuvuši daudz agresīvāki pret mums. Un pēdējo trīs gadu laikā viņi aizsardzībai ir iztērējuši 10% no sava IKP. Viņu IKP ir mazāks nekā mums, bet viņi tērē 10% no tā. Tāpēc mums ir jāsagatavojas tam, kas mūs sagaida. Un neatkarīgi no tā, ko dara amerikāņi,” uzsvēra Francijas prezidents.
2. martā Makrons piedalījās Eiropas drošības samitā, kas notika Londonā. Sanāksmē piedalījās arī Polijas premjerministri Donalds Tusks, Norvēģijas Džonas Stērs, Zviedrijas Ulfs Kristersons, Čehijas Republikas Petrs Fiala, Dānijas Mete Frederiksena, Itālijas Džordža Meloni un Nīderlandes Diks Šofs; Ukrainas prezidenti Volodimirs Zelenskis, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Rumānijas prezidenti Ilijs Bolojans un Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Turklāt samitā piedalījās Eiropadomes prezidents Antoniu Kosta, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans. Ar katru no viesiem personīgi tikās Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers.
Makrons pirms samita sacīja, ka sanāksmes mērķis būs palielināt atbalstu Ukrainai un uzsākt “liela mēroga kopīga finansējuma programmu simtiem miljardu eiro vērtībā”. Attiecīgu rīkojumu bija plānots dot Eiropas Komisijai. Makrons norādīja, ka Eiropai ir jācenšas saglabāt atbalstu no ASV, bet jātiecas pēc autonomijas, jo situācija ir krasi mainījusies kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā. “Daudzas Eiropas valstis savu drošību veidoja uz transatlantiskajām saitēm. Mums ir jāatgriežas pie vecajiem Eiropas ieradumiem. Ir jau ceturksnis līdz pusnaktij. Laiks iet uz beigām, bet mums joprojām ir iespēja panākt stratēģisku kāpumu Eiropai,” uzsvēra Makrons.
Prezidents Krieviju arī nodēvēja par “eksistenciālu draudu” kontinentam, norādot, ka Kremlis jau “veic diversijas un rīko plašas dezinformācijas kampaņas” ES valstīs. Makrons norādīja, ka, ja tas netiks apturēts, Krievijas nākamais solis būs “iebrukums Moldovā un pēc tam, iespējams, arī Rumānijā”.
Iepriekš topošais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Eiropas valstīm ir jābūt gatavām scenārijam, kurā tām būs jāizveido militāra alianse, lai aizstātu NATO. Viņš uzsvēra, ka kontinentam ir ātri jāvirzās uz “neatkarības panākšanu” no ASV aizsardzības jautājumos un ierosināja sarunas ar Franciju un Lielbritāniju par amerikāņu “kodoljumta” nomaiņu virs Eiropas. Makrons paziņoja, ka ir gatavs “atklāt šo diskusiju”.
Pēdējās nedēļās saasinājušās runas par iespējamu ASV izstāšanos no NATO. Tramps ir vairākkārt aicinājis bloka dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP, kampaņas laikā brīdinot, ka mudinās Krieviju darīt “visu, ko tā vēlas” ar amerikāņu sabiedrotajiem, kuri nepilda šīs saistības. Pēc tam Tramps pastiprināja savas prasības, aicinot NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5%.
