ASV viceprezidenta Dž.D.Vensa vadītās amerikāņu delegācijas vizīte Grenlandē izraisījusi protestu un starptautisku debašu vilni. ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumos par nodomu izveidot kontroli pār salu, grenlandieši pauž neuzticību un bažas par Vašingtonas plāniem.
Sabiedrības sašutums pieauga pēc tam, kad fotogrāfiju publicēja kāds Grenlandes Sisimiutas iedzīvotājs, kurš sociālajā tīklā Facebook ievietoja sarkanas cepures attēlu ar uzrakstu “Make America Go Away”. Sauklis bija Trampa slavenā saukļa Make America Great Again ironiska pārinterpretācija un izraisīja plašu rezonansi sociālajos tīklos. X lietotāji pauda solidaritāti ar Grenlandi, daži pat ieteica izveidot līdzīgas cepures ar Kanādas kļavas lapu.
X lietotāji atbalstīja šo ziņu, sakot, ka “grenlandieši lieliski izturas pret šo kausli”, atsaucoties uz Trampu.
Uz šī fona piektdien plānota viceprezidenta, viņa sievas Ušas Vensas un ASV enerģētikas ministra Krisa Raita vizīte ASV kosmosa bāzē Pituffik Grenlandes ziemeļrietumos. Sākotnēji delegācija bija plānojusi doties arī uz Grenlandes galvaspilsētu Nuku un noskatīties suņu pajūgu sacīkstes, taču Grenlandes un Dānijas varas iestāžu kritikas dēļ plāni tika atcelti.
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena sacīja, ka vizīte izdara “nepieņemamu spiedienu” uz Grenlandi, lai tā piekāptos un pievienotos ASV. Taču pēc tam, kad mainījās plāni apmeklēt salu, Dānijas amatpersonas sacīja, ka lēmums bija “gudrs”.
“Manuprāt, militārā objekta apmeklējums ir daudz prātīgāks lēmums nekā iejaukšanās Grenlandes politikā notiekošajā situācijā, kad valdība vēl nav izveidota,” sacīja Dānijas aizsardzības ministrs Troels Lunds Poulsens.
Pituffik bāzei, uz kuru dodas Venss, ir galvenā loma aizsardzības operācijās, tostarp raķešu agrīnajā brīdināšanā un kosmosa novērošanā. ASV militārās klātbūtnes paplašināšana Arktikā tiek skaidrota ar ģeopolitisko konkurenci ar Krieviju un Ķīnu.
Venss paziņoja par savu dalību ceļojumā video ziņojumā, kas otrdien tika ievietots X. Viņš sacīja, ka viņa vizītes mērķis bija “pārbaudīt, kas notiek ar drošību Grenlandē”. Viņš sacīja, ka sala, kurā dzīvo 57 000 cilvēku un kuru lielākoties klāj ledus, ir galvenais mērķis pretiniekiem, kas vēlas apdraudēt ASV un Kanādu. Viņš apsūdzēja Dāniju, ka tā neuztver Grenlandes drošību nopietni.
Prezidents Tramps, komentējot situāciju, sacīja, ka ASV “ies tik tālu, cik nepieciešams”, lai iegūtu kontroli pār salu. Viņaprāt, arī Dānijai vajadzētu apzināties, cik svarīgi ir salai atrasties ASV kontrolē.
“Mums ir vajadzīga Grenlande valsts un starptautiskajai drošībai,” viņš sacīja . – Mums viņa ir vajadzīga. “Mums viņai ir jābūt.”
Tramps vairākkārt ir izvirzījis iespēju Grenlandei pievienoties ASV, izmantojot pirkumus vai citus līdzekļus. Savā marta runā kongresa apvienotajā sesijā Tramps sacīja, ka ASV iegūs stratēģisko teritoriju “tā vai citādi”.
Grenlandes premjerministrs Mute Burrups Egede asi kritizēja amerikāņu delegācijas vizīti, nosaucot to par “ārkārtīgi agresīvu spiedienu” uz Grenlandes kopienu. Viņš arī pauda bažas, ka nacionālās drošības padomnieka Maika Valca un enerģētikas ministra Raita vizīte demonstrē ASV nodomu palielināt ekonomisko un stratēģisko ietekmi uz salu.
“Ko Grenlandē dara nacionālās drošības padomnieks? Vienīgais mērķis ir parādīt spēku,” viņš sacīja.
Grenlandieši ir arī skeptiski noskaņoti pret Vašingtonas drošības prasībām. Sala, būdama autonoma Dānijas teritorija, aktīvi pretojas ASV spiedienam. Aptaujas liecina, ka 85% salas iedzīvotāju iebilst pret iekļaušanu ASV, un 45% aptaujāto Trampa retoriku uztver kā draudu. Egede iepriekš norādīja , ka “Grenlande pieder grenlandiešiem. Mēs nevēlamies būt dāņi. Mēs nevēlamies būt amerikāņi. Mēs gribam būt grenlandieši.”
Iedzīvotāju bažas ir saistītas ne tikai ar ASV militāro stratēģiju, bet arī ar ekonomiskajām interesēm. Grenlandes kūstošais ledus padara salu arvien pievilcīgāku retzemju minerālu ieguvei, un daudzi uzskata, ka dabas resursi ir galvenais iemesls Trampa vēlmei iegūt kontroli pār salu.
Trampa izteikumos par iespējamo salas aneksiju, nesenajās Grenlandes parlamenta vēlēšanās 11. martā uzvarēja centriski labējā Demokrātu partija (Demokraatit), kas iestājas par pakāpenisku virzību uz neatkarību no Dānijas un investīciju piesaisti ekonomikas attīstībai. Tā ieguva 29,9% balsu, apsteidzot līdz tam valdoši kreiso partiju Inuit Ataqatigiit, kas ieguva 21,4% balsu, un tās koalīcijas partneri Siumut ar 14,7% . Otrajā vietā ar 24,5% balsu ierindojusies partija Naleraq, kas, gluži pretēji, iestājas par attiecību paātrinātu saraušanu ar Kopenhāgenu.
Uzvarētājas partijas līderis Jenss Frederiks Nīlsens sacīja, ka Grenlandes iedzīvotāji vēlas “vairāk biznesa, lai finansētu labklājību”, taču nav gatavi tūlītējai atdalīšanai no Dānijas.
“Mēs nevēlamies rīt neatkarību, mēs vēlamies labu pamatu,” sacīja Nīlsens.
Eksperts Duane Menezes no domnīcas Polar Research and Policy Initiative saka, ka atšķirība starp abām vadošajām partijām ir tā, ka Nalerak galvenais mērķis ir politiskā neatkarība, bet Demokrātu partijai tas ir vairāk kā gala mērķis.
Diskusiju objekts ir bijis arī Vensa vizītes ietekme uz starptautiskajām attiecībām. Nopludinātajā korespondencē, ko publicēja The Atlantic, ASV viceprezidents atklāti pauda savu attieksmi pret Veco pasauli un tās lomu globālajā drošībā, norādot, ka ienīst “Eiropas atkal izglābšanu”. Viņa nostāju atbalstīja aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, kurš norādīja, ka Eiropas valstis drošības jautājumos uzvedas “nožēlojami”. Šie komentāri radīja bažas ASV sabiedrotajos Eiropā.
