Pretenzijas uz Ukrainas teritoriālo vienotību ir ne tikai ungāru nacionālistiem, bet arī viņu rumāņu kolēģiem.
Pagājušajā nedēļā par tām atkal runāja viens no rumāņu nacionālo populistu līderiem no partijas Alianse par rumāņu vienotību (Alianța pentru Unirea Românilor – AUR) Klaudiu Tarziu. Pēc viņa domām, Rumānijai “jāreintegrē” visas savas vēsturiskās zemes – Moldova un daļa Ukrainas teritorijas – un jāatjauno labas attiecības ar Maskavu.
Veiksmīgs iesācējs
AUR ir salīdzinoši jauna partija, kas izveidota 2019. gadā un tieši gadu vēlāk, 2020. gada septembrī, piedalījās pašvaldību un parlamenta vēlēšanās. Ja pašvaldību vēlēšanās rezultāts nebija iespaidīgs (uzvaras tikai trīs sīkās pilsētās: Amarā, Pufesti un Valea Lunga), tad parlamenta vēlēšanās jaunpienācējs uzreiz uzlēca pāri galvai. Partija ar lielu pārsvaru pārvarēja piecu procentu iekļūšanas barjeru, iegūstot 14 no 136 vietām Senātā un 33 no 330 vietām Deputātu palātā.
Uz Rumānijas politiskās skatuves AUR ieņēma nacionālā populisma nišu. Partija iestājas par “Lielās Rumānijas” atdzimšanu, kas ļoti atgādina ungāru nacionālistu retoriku, kuri arī ilgojas apvienot visus tautiešus lielā valstī, kas savākta no vēsturiskām zemēm. Savā vietā ir arī pārējie ideoloģiskie elementi, kas raksturīgi šāda profila politiskajām organizācijām: tradicionālo vērtību pieturēšana, eiroskepticisms, aktīvs darbs ar rumāņu diasporas pārstāvjiem.
Tieši uz sadarbību ar šādām partijām (kā arī ar ultrakreisajiem) Maskava tiecas pēc iebrukuma Ukrainā, lai pēc iespējas vairāk destabilizētu iekšpolitisko situāciju ES .
AUR Kremlim ir interesants arī ar iespēju izmantot partiju, lai iejauktos Moldovas iekšējās lietās, kuras situācijas vājināšana ir viens no Krievijas prioritārajiem ārpolitikas mērķiem. Fakts ir tāds, ka viens no galvenajiem AUR stratēģiskajiem mērķiem ir Rumānijas un Moldovas apvienošana. Pēdējais nav nekas vairāk kā vēsturisks pārpratums partiju vadītājiem. Vienam no viņiem, Gheorghe Simion, ir liela pieredze, piedaloties prorumānijas pasākumos kaimiņvalstī, tāpēc viņš tur (tāpat kā Ukrainā) saņēmis ”persona non grata” statusu.
Pretrunu kaskāde
Partiju AUR pavada ļoti pretrunīgas tās pārstāvju darbības un izteikumi. Sākotnēji tās programmā tika uzsvērta dalības nozīme NATO nacionālās un Eiropas drošības stratēģijā, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ziemeļatlantijas alianse jau ir viena no valsts suverenitāti pārkāpušajām “impērijām” .
Tas pats attiecas uz Krieviju, pret kuru attieksme radikāli mainās atkarībā no situācijas. Sākot ar piesardzīgo “šis nav mūsu karš” un atzīšanu par to, ka Rumānijas vēsturē Krievija ir agresore, līdz Krievijas propagandas izplatīšanai, izmantojot partiju resursus. Daži bijušie un pašreizējie AUR politiķi tiek apsūdzēti sakaros ar Maskavu . Spilgtākais piemērs ir skandalozā senatore Diāna Šošoka, kura 2023. gada pavasarī parlamenta sēdē kliedza “Slava Maskavai!” Tieši viņa 2023. gada 22. martā iesniedza likumprojektu, kas rada konstitucionālu pamatojumu Ukrainas teritoriju aneksijai, ko daži rumāņi vēsturiski uzskata par savējām.
AUR līderi pēdējos gados ir uzturējuši ciešas saites ar Ungārijas līderi Viktoru Orbānu, kas izskaidro partijas pretungāru retorikas būtisku mīkstināšanu tās pastāvēšanas pirmajos gados. Tas ir interesants moments, jo “Lielās Rumānijas” un “Lielās Ungārijas” projekti ir nesamierināmā pretrunā viens ar otru, vienlaikus izvirzot pretenzijas uz tām pašām ukraiņu zemēm (jo īpaši uz Aizkarpatiem), un arī ungāri izvirza nozīmīgas teritoriālās pretenzijas pret Bukaresti .
Eksperti redz Maskavas roku
Pēdējais skandalozais Rumānijas parlamenta AUR frakcijas vadītāja Klaudiu Tarziu paziņojums izskanēja 24.janvārī partijas konferences laikā Jasi pilsētā. Politiķis 2024. gadu nodēvēja par “vēsturisku iespēju Rumānijas tautai”, kurai beidzot būtu jāatgriež starptautiskajām aliansēm piešķirtā nacionālā suverenitāte. Pēc Tarziu domām, Rumānija nekad nekļūs patiesi suverēna, ja neatjaunos Rumānijas valsti “tās dabiskajās robežās”. Viņam tas nozīmē Moldovas, Ziemeļbukovinas un daļas Aizkarpatu aneksiju.
Tajā pašā laikā Tarziu apliecināja gatavību veidot “labu sadarbību” starp Rumāniju un Krieviju, ja vien Krievija parādīs savus labos nodomus.
Tarziu izteikumi skanēja gandrīz unisonā ar Ungārijas nacionālistu partijas Mi Hazank (“Mūsu dzimtene”) līdera Laszlo Torockai vārdiem, kurš 27.janvārī atzīmēja, ka gadījumā, ja Ukraina tiks sakauta karā, Budapešta oficiāli pieteiksies uz Aizkarpatiem. Gandrīz vienlaicīgas un pēc satura līdzīgas Ukrainas teritoriju aneksiju atbalstošo politiķu runas raisīja aizdomas, ka tās varētu būt daļa no Maskavā organizētas informatīvas un psiholoģiskas operācijas.
Rumānijas nacionālpopulistu augstā mediju aktivitāte rada bažas ne tikai Ukrainā, bet arī Bukarestē – īpaši saistībā ar pieaugošo atbalstu partijai uz nākamo 2025.gada pavasarī paredzēto parlamenta vēlēšanu fona. Eksperti norāda, ka AUR ir visas iespējas palielināt savu ietekmi uz valsts politisko dzīvi. Viens no viņiem, analītiķis Remuss Prikopijs, aicina nepazemināt risku, ka Rumānija kļūs par “Kremļa gūstekni” (par ko, pēc viņa teiktā, var uzskatīt Ungāriju un pēdējā laikā arī Slovākiju).
Rumānija ir viens no galvenajiem Ukrainas reģionālajiem sabiedrotajiem . Caur tās teritoriju tiek piegādātas ne tikai militārās kravas; Rumānija ir galvenā Ukrainas graudu eksporta ķēdes dalībniece, un šobrīd tā paplašina savas jūras ostas, lai palielinātu Kijivas eksporta iespējas. Turklāt oficiālā Bukareste vairākkārt ir paudusi pilnīgu atbalstu Kijivai un paudusi gatavību piedalīties valsts pēckara atjaunošanā.
