Pastāvīgi sausuma apstākļi ir noveduši pie zemākās pavasara upju plūsmas Eiropā kopš uzskaites sākuma 1992. gadā. Saskaņā ar ES Copernicus klimata pārmaiņu dienesta (C3S) datiem, šis maijs bija otrais siltākais pasaulē vēsturē, atpaliekot tikai no 2024. gada maija, nesot neparasti sausus apstākļus Eiropas ziemeļrietumos.
Dati liecina, ka globālā vidējā virsmas gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija 15,79 °C, kas ir par 0,53 °C augstāka nekā vidējā temperatūra laikposmā no 1991. līdz 2020. gadam.
Maijā temperatūra bija par 1,4 °C augstāka nekā vidēji laikposmā no 1850. līdz 1900. gadam, kas ir pirmsindustriālā laikmeta vidējā temperatūra. Tas pārtrauc svelmainu periodu, kurā 21 no 22 mēnešiem pārsniedza šo 1,5 °C slieksni, lai gan ES zinātnieki apgalvo, ka šī tendence, visticamāk, neturpināsies.
“2025. gada maijs pārtrauc nepieredzēti garu mēnešu secību, kurā temperatūra pārsniedza pirmsindustriālo līmeni par 1,5 °C,” saka Karlo Buontempo, ECMWF C3S direktors.
Tas, vai pasaule pārkāpj Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu zem 1,5 °C, tiek mērīts gadu desmitos, nevis atsevišķos mēnešos, kas nozīmē, ka tehniski tas vēl nav sasniegts.
“Lai gan tas varētu sniegt īslaicīgu atelpu planētai, mēs sagaidām, ka tuvākajā nākotnē 1,5 °C slieksnis atkal tiks pārsniegts klimata sistēmas nepārtrauktās sasilšanas dēļ,” piebilst Buontempo.
Sausais pavasaris rada bažas par sausumu Eiropā
Pēdējo mēnešu laikā lielākajā daļā pasaules augsta temperatūra ir bijusi apvienota ar sausu laiku.
Eiropā maijs atnesa sausākus laikapstākļus lielākajā daļā Ziemeļeiropas un Centrāleiropas, kā arī Krievijas, Ukrainas un Turcijas dienvidu reģionos.
Šis pavasaris ir bijis kontrasts starp sausākiem nekā vidēji apstākļiem ziemeļos un rietumos un mitrākiem nekā vidēji apstākļiem Krievijas dienvidos un ziemeļrietumos.
Ziemeļrietumu Eiropas daļās bija novērots zemākais nokrišņu un augsnes mitruma līmenis vismaz kopš 1979. gada. Pastāvīgi sausuma apstākļi ir noveduši pie zemākās upju plūsmas pavasarī visā Eiropā kopš uzskaites sākuma 1992. gadā.
Saskaņā ar Eiropas Sausuma observatorijas datiem vairāk nekā puse Eiropas un Vidusjūras baseina sauszemes no 11. līdz 20. maijam skāra kāda veida sausums. Tas ir augstākais reģistrētais līmenis šajā laika posmā kopš monitoringa sākuma 2012. gadā.
Lauksaimnieki visā Ziemeļeiropā ir pauduši bažas par savu kultūraugu dīgšanu, jo neparasti sausie laikapstākļi aizkavē kviešu un kukurūzas dīgšanu. Apvienotajā Karalistē Nacionālā lauksaimnieku savienība maija sākumā brīdināja, ka dažas kultūras jau iet bojā, jo valstī tas ir sausākais pavasaris vairāk nekā gadsimta laikā.
Maija beigās Eiropas Centrālā banka brīdināja, ka ūdens trūkums apdraud gandrīz 15% no eirozonas ekonomikas kopprodukta. Jauns pētījums, kas veikts kopā ar Oksfordas Universitātes ekspertiem, atklāja, ka ūdens ir lielākais ar dabu saistītais risks eirozonas ekonomikai.
