Krievija bija gatava noslēgt miera līgumu ar Ukrainu ar sev “nelabvēlīgiem” nosacījumiem, sacīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Pēc viņa teiktā, tas bija pašā kara sākumā, kad valstis mēģināja atrast veidu, kā to izbeigt, nosūtot delegācijas uz sarunām.
“Baltkrievijā aizvadītas trīs kārtas. Tad Zelenskim kļuva vai nu par šauru, vai kaut kas cits – viņi aizbrauca uz Turciju. Labi, ejam uz Turciju. Uz galda tika likts līguma projekts. Ja Krievija to tagad lasītu, tad Krievija sajuktu prātā, tas bija absolūti neizdevīgi. Bet Krievija piekrita,” Lukašenko sacīja Kolektīvās drošības organizācijas (KDLO) Parlamentārās asamblejas padomes sanāksmē.
Pēc Baltkrievijas prezidenta teiktā, pēc tam šī vienošanās ” tika iemesta grozā”. Lukašenko piebilda, ka ar līguma projektu iepazinies personīgi, un tas joprojām “guļ uz viņa galda”.
Viņaprāt, Krievijai un Ukrainai vajadzētu atgriezties pie sarunām un izstrādāt jaunu līgumu, “lai apturētu karu”.
Dialogs par konflikta atrisināšanu starp valstīm pārtrūka 2022.gada pavasarī pēc tam, kad Krievijas karaspēka pamestajā Bučā netālu no Kijevas tika atrasti desmitiem civiliedzīvotāju līķi. Pēdējā delegāciju klātienes tikšanās notika Stambulā 29. martā.
Pēc tam aprīlī prezidenta palīgs Volodimirs Medinskis, kurš sarunās pārstāvēja Krieviju, paziņoja par panāktām vienošanos aizliegt ārvalstu militārās bāzes, pārtraukt masu iznīcināšanas ieroču izstrādi un ražošanu, kā arī izveidot starptautisko drošības garantiju sistēmu neitrālai Ukrainai.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Volodimirs Zeļenskis četras reizes ir rosinājis Vladimiru Putinu uz divpusēju tikšanos. Maskava regulāri atteicās, aizbildinoties ar to, ka valsts vadītāju līmenī nebija “konkrētu jautājumu”, ko apspriest.
Vasaras beigās, kad Ukraina sāka demonstrēt panākumus frontē, Putina nostāja mainījās, un viņš ar Erdogana starpniecību lika saprast, ka neiebilst pret tikšanos ar Zelenski. Atbildot uz to, Kijiva izvirzīja nosacījumu Krievijas karaspēka izvešanai.
Zelenskis sacīja arī, ka sarunas kļūtu neiespējamas, ja okupētajos Ukrainas reģionos tiktu rīkoti “referendumi” par aneksiju. Pēc tam, kad Krievija tomēr anektēja Doņeckas, Luhanskas, Zaporižjes un Hersonas apgabalus, viņš izpildīja savu solījumu, parakstot dekrētu par atteikšanos no Putina vadītā dialoga ar Maskavu.
Zelenskis savu nostāju pēdējo reizi atkārtoja 15.maijā, sakot, ka sarunas ar Krievijas prezidentu ir bezjēdzīgas, jo viņš atkal uzbruks Ukrainai, ja netiks sakauts.
Zelenskis arī atzīmēja, ka kopš 2019. gada mēģinājis sazināties ar Putinu, lai izbeigtu karu Donbasā, taču viņš uzvedās “kā princese” un “nevarēja atrast formātu” tikšanās reizei.
