Kaķi var apdraudēt bioloģisko daudzveidību. Tāpēc Vācijas zemē Šlēsvigā-Holšteinā viņus izšauj. Par to vēsta medijs NDR
Mednieki Šlēsvigā-Holšteinā pagājušajā gadā nogalināja 2580 kaķus. Šī prakse ir atļauta noteiktos apstākļos saskaņā ar valsts medību likumu. Pašlaik nav spēkā neviens aizliegums.
Manuela Krāmere (vārds mainīts) no Pinnebergas rajona pastāstīja NDR, ka viņas divi runčuki Gismo un Moci tika nošauti. “Tas tik ļoti sāp! Īsi pēc Ziemassvētkiem es izlaidu savu kaķi Gismo, viņam vajadzēja uz īsu brīdi izvingrināt kājas.” Viņa atrada Gismo mirušu sniegā ar lodes caurumu.
“Gismo bija tik mīļš, tik mīļš Skats bija šausmīgs,” sacīja Krāmere. Gismo tika nošauts gandrīz pirms desmit gadiem. Arī Moci pazuda bez vēsts pēc šāvienu izdzirdēšanas – skaidra zīme Krāmerei: “Arī Moci tika nošauts.”
Valsts medību protokolā nošauti kaķi
Saskaņā ar valsts medību ziņojumu tādi kā Krāmeres gadījumi Šlēsvigā-Holšteinā nav nekas neparasts. No 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam Nordfrīzlendas apgabalā kopumā tika nošauti 660 kaķi, kas ir vairāk nekā jebkurā citā federālās zemes rajonā. Kopējais nogalināto kaķu skaits visā valstī bija 2580.
Likumīgi medniekiem ir atļauts nogalināt kaķus, kas atrodas vairāk nekā 200 metru attālumā no tuvākās mājas. Ellen Kloth no Vācijas Dzīvnieku labturības asociācijas kritizē šo regulu un aicina aizliegt medniekiem šaut mājdzīvniekus. “Mēs to nevaram pieciest,” viņa sacīja NDR.
Brīvi dzīvojoši kaķi apdraud bioloģisko daudzveidību
Valsts mednieku biedrība iebilst, ka apšaudes galvenokārt notiek pa brīvi dzīvojošiem kaķiem, kas nekontrolējami vairojas un var apdraudēt retas dzīvnieku sugas. Renē Hartvigs no Valsts medību asociācijas NDR skaidro: “Kaķu medību laupījumu spektrs ietver apdraudētas dzīvnieku sugas no Sarkanā saraksta.” Tajos ietilpst zemē ligzdojoši putni, dziedātājputni un mazie zīdītāji.
Martins Rūmmlers no Dabas aizsardzības asociācijas (NABU) būtībā atbalsta šo argumentu un uzsver, ka brīvi klejojoši kaķi var apdraudēt bioloģisko daudzveidību. Taču viņš noraida arī mājas kaķu masveida šaušanu.
Kaķu īpašnieku atbildība
Hārtvigs arī redz saimnieku pienākumu: viņu mājdzīvnieki nedrīkst aizklīst pārāk tālu no mājas, lai netiktu uzskatīti par malumedniekiem. Vairošanās sezonā ir īpaši svarīgi, lai mājdzīvnieki neklejotu pa laukiem.
Citās federālajās zemēs, piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē un Bādenē-Virtembergā, savvaļas kaķu nogalināšana jau ir aizliegta. Lejassaksijā arī notiek diskusijas par medību likuma maiņu, lai aizliegtu šaut.
Zemkopības ministrija pieturas pie spēkā esošajiem noteikumiem
Šlēsvigas-Holšteinas Lauksaimniecības ministrija šobrīd neplāno nekādas izmaiņas likumā par savvaļas kaķu šaušanu. Arguments ir tāds, ka šie dzīvnieki var kaitēt savvaļas populācijām.
Viens no risinājumiem varētu būt plaši izplatīta brīvi dzīvojošu kaķu kastrācija. Šlēsvigā-Holšteinā jau notiek ikgadējas kastrācijas kampaņas, ko finansē valsts, dzīvnieku aizsardzības asociācijas, veterinārārsti un pašvaldības.
