Pēc dažām nedēļām Viļņa atkal tiks krāsota spilgtākajās krāsās. 8. jūnijā Lietuvas galvaspilsētā norisināsies ikgadējais LGBTQ+ kopienas un tās atbalstītāju gājiens. To organizatori šogad ir izvirzījuši ļoti vērienīgus skatļus – viņi cer pasākumā uzņemt pat 20 tūkstošus dalībniekiu. Tiesa, lai arī šogad gājiens tiek dēvēts par svētkiem, nevis par protesta akciju, tiek atzīts, ka svinēt īsti nav ko.
Valdošā koalīcija, kas deva daudzus solījumus, vīlusies, un valsts politiķi joprojām ir aizvērti tam, ka Lietuva jau tagad šajā jomā atpaliek ne tikai no Rietumiem, bet arī kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijas un Latvijas.
Daži Viļņas pilsētas pašvaldības deputāti ir sašutuši par gaidāmo pasākumu un apšauba, vai tas tiešām būtu jāfinansē no pilsētas budžeta. Bet uz gājienu uzaicinātie valsts augstākie vadītāji jau steidz iesniegt atbildes, taču prezidenta viņu vidū nav.
Svētki iztiek bez ilgi gaidītajām politiķu “dāvanām”
Paredzams, ka Lietuvas lepnuma gājienā “Par vienlīdzību!”, kas notiks 8.jūnijā, pulcēsies 20 000 cilvēku. Tas būs līdzvērtīgs slavenajiem gājieniem, kas jūnijā notiek citās valstīs – pasākuma dalībnieki, kā ierasts, dosies gājienā pa pilsētas centrālajām ielām, un visbeidzot visu vainagos koncerts Vingios parkā.
Šogad gājiena maršruts būs garāks nekā ierasts. Tā dalībnieki plkst.16. sāks ceļu no galvaspilsētas Bernardiņu dārza un ceļos pa Ģedimina prospektu līdz pat Vingios parkam. 17:00. notiks drag queen šovs, tostarp piedalīsies starptautiskas zvaigznes, un uzstāsies pazīstamu nacionālo izpildītāju grupa.
Kā saka Lietuvas geju līgas (LGL) priekšsēdētājs Vladimirs Simonko , šis pasākums ir unikāls arī ar to, ka tam pievienojas uzņēmumi, kas cenšas LGBTQ+ biedriem savā darba vidē radīt tādus pašus apstākļus kā heteroseksuālām personām.
“LGBTQ+ kopienai ir jājūt atbalsts ne tikai no sava iekšējā loka, bet arī no LGBTQ+ draudzīgiem uzņēmumiem. Šis akcents būs viens no galvenajiem. Ja politiķi nesaprot mūsu vajadzības vai tās atklāti ignorē, uzņēmumi var reaģēt uz mūsu cerībām, mēs varam paļauties uz viņu atbalstu tur, kur mums tas ir nepieciešams”, medijiem sacīja V. Simonko
Iniciatīvu gājienam kopā ar LGBTQ+ kopienu jau izrādījuši 25 Lietuvā strādājoši uzņēmumi, tostarp Bitė Lietuva un Western Union Lietuva. Gājiena dalībnieki šo pasākumu pasniedz nevis kā protestu, bet gan kā svētkus. Vai ir ko svinēt? V.Simonko atzīst, ka cerības, kādas LGBTQ+ bija bijušas pēc 2020.gada Seima vēlēšanām, bija krietni pārāk lielas – netika īstenota ne pilna, ne daļēja “solījumu pakete”.
”Redzam, ka valdošais vairākums nespēja pieņemt mums svarīgus likumus – netika pieņemts Pilsoniskās savienības likumprojekts, par kuru mums bija virkne komentāru, kā arī netika sakārtoti transpersonu jautājumi, kā arī apkaunojošais pants par pilsonisko savienību. Netika atcelta nepilngadīgo aizsardzība pret negatīvu informāciju par LGBT propagandu. Nebija politiskās gribas risināt LGBTQ+ kopienas vajadzības. Mēs ne tikai atpaliekam no Rietumeiropas, bet arī igauņi un latvieši mums jau ir priekšā. Tas ir pietiekami skumji
Domāju, ka šis jautājums tiks aktualizēts un būs redzams gājienā. Lielākā daļa no mūsu kopienas vienā vai otrā veidā demonstrēs šo neapmierinātību. Šī ir iespēja pateikt, kādas bija cerības, kādas ir un būs nākotnē”, sacīja LGL priekšsēdētājs. Un, pēc V. Simonko teiktā, iespējas gājienu pārvērst par svētkiem iespējams pašiem – politiķiem jāparāda, ka neviens šajās dienās neslēpjas skapī.
Viņš uzaicināja arī valsts vadītājus, izņemot prezidentu. Ikgadējais gājiens galvaspilsētā izraisa arī lielu interesi no ārzemēs dzīvojošajiem LGBTQ+ kopienas pārstāvjiem, kuri šeit ierodas, lai izrādītu savu atbalstu. Kādu viņi redz Lietuvu starptautiskajā kontekstā? Vai mēs viņiem neesam tumšs mežs?
”Diezgan ilgu laiku Lietuva un mūsu politiķi veidoja šādu tēlu, un tas attaisnojās. Ilgajā neatkarības periodā nebija daudz iniciatīvu, kas gāja caur Seimu. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mēs vienmēr esam bijuši diezgan zemi novērtēti. Mēs redzam, ka šī situācija nemainās, un dažos gadījumos mums pat ir regresija. Mani kā ilggadēju aktīvistu šis brīdis ļoti satrauc. Es mēģinu saprast, kur mēs varam doties, zinot, ka mums šogad vēl būs Seima vēlēšanas. Kāds būs Seims un cik tas būs gatavs kaut daļēji apturēt šo regresu, palīdzēt mūsu kopienai, kas masveidā pamet valsti, īpaši jaunatnei. Kārtējo reizi dodam saviem politiķiem iespēju laboties”, sarūgtinājumu neslēpa V. Simonko.
Starp citu, LGBTQ+ gājiens notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu priekšvakarā. Šī var būt pēdējā iespēja reklamēties šīs kopienas kritiķiem. ”Tādi skandālisti ir vienmēr un nāk nelūgti. Tāpēc policija ir tur, lai uzraudzītu šo procesu. Publiskajā telpā viss ir redzams, tāpēc šo darbu atstājam policijai, ar kuru mums šajā jautājumā ir ciešas attiecības,” apgalvoja LGL priekšsēdētājs.
Uz gājienu organizatori aicināja Viļņas mēru Valdu Benkunsku, kā arī valsts augstākos vadītājus – Seima spīkeri Viktoriju Čmilīti-Nīlsenu, premjerministri Ingrīdu Šimonīti. Tika nolemts nesūtīt personisku ielūgumu Valsts prezidentam Gitanam Nausėdam. “Es domāju, ka mēs visi saprotam, ka viņam ir unikāla pieeja šai kopienai. Viņš pats izlems, vai viņam vajag gājienu vai nē. Gājiens ir atvērts ikvienam,” pasmaidīja V. Simonko.
Tiesa, premjerministre I. Šimonītė jau atbildējusi, ka pasākumā nevarēs piedalīties, jo viņai tajā dienā būs citas lietas, ko darīt. No savas puses V. Čmilīte-Nīlsena plāno gājienā doties.
Galvaspilsētas mērs V.Benkunskas pagaidām neatbildēja, vai plāno ierasties pasākumā.
Kritizēts par pašvaldības atbalstu Gājienam jau izdevies piesaistīt kritiķu uzmanību. Viļņas domē ietilpstošās Nacionālās apvienības pārstāvji ir sašutuši par pašvaldības lēmumu pasākumam atvēlēt 14 000. EUR finansiālo atbalstu. ”Lūdzu atcelt 14 tūkstošu EUR atbalstu svētkiem un ietaupītos līdzekļus nevajadzētu novirzīt ideoloģisku projektu atbalstam, bet gan novirzīt aktuālākajām sociālā atbalsta programmām”, publiskajā aicinājumā norāda Nacionālās apvienības pārstāvis galvaspilsētas domē Almantas Stankūnas.
Pēc domes deputāta domām, galvaspilsētas atbalstam šiem svētkiem nav nekāda sakara ar sociāli atbildīgas pilsētas misiju un pienākumu nodrošināt vienlīdzīgas iespējas. A.Stankūnas arī apliecina, ka šī pasākuma privilēģija, piešķirot pieprasīto līdzekļu apjomu, noliegtu sociālās vienlīdzības principus. Turklāt politiķis kritizē arī to, ka jautājums par šo gājienu finansēšanu tiek apspriests tikai pašvaldības pārvaldē.
“Visus šādus lūgumus nevar atstāt tikai pašvaldības administrācijas ziņā, jo Festivāla publicitātes un tā šķelšanās dēļ šādus lūgumus nepieciešams apspriest, piedaloties Viļņas pilsētas domes deputātiem, kurus ievēlējuši Viļņas iedzīvotāji,” sacīja A.Stankūnas.
V.Simonko pasmaida, dzirdot par šādiem kritiķiem. “Es zinu, kas to raksta un kas to komentē. Es gribēju lietot pietiekami sliktu vārdu, lai aprakstītu tos komentētājus, bet es to nedarīšu. Gribu tikai teikt, ka nelielais pašvaldības atbalsts tika iegūts, piedaloties konkursā, un tajā varēja piedalīties un arī piedalījās pietiekams skaits organizāciju. Atbalstu saņēma tie, kuri izpildīja prioritātes.
”Tādu summu saņēmām praktiski pirmo reizi un esmu pateicīgs pašvaldībai, kura saprot, ka tā, tāpat kā Viļņas pilsēta, ir atvērta ikvienam neatkarīgi no seksuālās orientācijas un identitātes. Priecājos, ka Viļņa rāda labu piemēru, daudz labāku nekā Kauņa. Es aicinu pilsētu turpmāk nemainīt savu kursu,” viņš sacīja
