Kamēr Lietuvas Vides ministrija ierosina vairākus gadus uzraudzīt jūraskraukļu populācijas dinamiku un tikai tad lemt par to optimālo lielumu, parlamentārieši ierosina veikt stingrākus pasākumus, lai regulētu to skaitu un nodarīto kaitējumu zivju audzētājiem.
Seima Lauku lietu komiteja ierosina iznīcināt jūraskraukļus zivju dīķu tuvumā, savukārt to populāciju varētu saglabāt tuvāk Baltijas jūrai.
Komitejas priekšsēdētājs, demokrātiskās frakcijas “Par Lietuvu” pārstāvis Kestutis Mažeika ierosina ministrijai vairs neregulēt jūraskraukļu kolonijas, kas atrodas tuvāk par 5 kilometriem no zivju audzētavām, un uz diviem gadiem atcelt to medību kvotas. Turklāt viņš iesaka sasaldēt šo putnu olas un tādējādi regulēt to populāciju.
“Mēs pat pēc iespējas ātrāk sāktu sasaldēt olas, šogad tajās vietās, kur kolonijas atrodas vistuvāk zivju audzētavām,” sacīja K. Mažeika, komitejai šonedēļ izskatot jūraskraukļu populācijas apsaimniekošanas jautājumu.
“Bet tur, kur tie barojas ar jūras ežiem un citu jūras faunu, lai šī populācija tiek uzturēta,” viņš piebilda.
Tobrīd Vides ministrija ieņēma citu viedokli – kādu laiku uzraudzīt jūraskraukļu populāciju un tad pieņemt lēmumus.
“Aplūkojot jūraskraukļu skaitu, tika pieņemts lēmums kādu laiku uzraudzīt populācijas dinamiku, lai redzētu, kādā virzienā viss attīstīsies,” komitejā sacīja vides viceministrs Ramūnas Krugelis.
Pēc viņa teiktā, jūraskraukļu populācija ir stabilizējusies, un pēdējos gados tā samazinās arī Kuršu kāpā, kur tagad ir par 200 ligzdojošu putnu pāru mazāk.
K. Mažeika atcerējās vides ministra 2013. gada rīkojumu, saskaņā ar kuru līdz 2018. gadam bija paredzēts samazināt jūraskraukļu populāciju līdz 2 tūkstošiem ligzdojošu pāru.
“Cik man zināms, Juodkrantē vien to skaits ir daudz lielāks,” sacīja K. Mažeika.
Deputāts Bronis Rope uzsvēra, ka komitejas diskusijas par jūraskraukļu nodarīto kaitējumu zvejniecības nozarei notiek jau vairākus gadus un ir kļuvušas vairāk līdzīgas semināriem nekā problēmas risinājumam. Viņš ierosināja Vides ministrijai divu mēnešu laikā sagatavot un iesniegt konkrētu plānu par to, kā paredzēts īstenot 2013. gada ministra rīkojumu.
Dabas aizsardzības speciālists Kazs Starkevičs ierosināja izlemt, vai jāaizsargā visi jūraskraukļi vai tikai lielie. Pēc viņa teiktā, no Eiropas Komisijas ir saņemta atbilde, ka aizsargājama ir cita pasuga, nevis lielie jūraskraukļi.
“Kāpēc mēs visus putnus liekam vienā barā? Vai mēs zinām, cik daudz no tiem ir patiesi aizsargājami?” — viņš jautāja.
Vides ministrijas Dabas aizsardzības politikas grupas vadītājs Aļģis Klimavičs saka, ka mazais un Aristoteļa jūraskrauklis tiek uzskatīti par apdraudētiem: “Šīs divas sugas Lietuvā nav sastopamas.”
Toreiz Išlāju zivsaimniecības pārstāvis Rimantas Jurgelionis sacīja, ka jūraskraukļu nodarītie zaudējumi sasniedz 1 miljonu. eiro, ieskaitot zivīm nodarīto kaitējumu un medniekiem radušās izmaksas – pagājušajā gadā saimniecības nošāva aptuveni 6 tūkstošus. jūraskraukļi.
Nacionālās akvakultūras un zivju produktu ražotāju asociācijas vadītājs Rolands Morkūns lēš, ka Lietuvā pašlaik kopā ar cāļiem šo putnu ir aptuveni 18 tūkstoši.
Saskaņā ar Valsts aizsargājamo teritoriju dienesta datiem, 2021. gadā Lietuvā bija 8,9 tūkstoši, 2022. gadā – 9,2 tūkstoši un 2023. gadā – 7,8 tūkstoši lielo jūraskraukļu pāru, bet 2024. gadā, pēc provizoriskām aplēsēm, aizsargājamās teritorijās – 7,6 tūkstoši pāri.
Saskaņā ar saimniecību datiem, pēdējā gada laikā nomedīto jūraskraukļu skaits ir pieaudzis: 2021. gadā – 3,3 tūkstoši. putni, 2022. gadā – 4,7 tūkstoši, 2023. gadā – 6,1 tūkstoši.
Lietuvā lielie jūras kraukļi atrodas astoņās kolonijās, no kurām lielākās atrodas Juodkrantē un Rusnes arhipelāgā.
