Liepājas teātrī pašlaik strādā režisors Dmitrijs Petrenko, iestudējot izrādi „Vienaldzības gadsimts”, kurai devis žanrisko apzīmējumu e-polifonija. Lugu pēc Aleksandra Moločņikova idejas sarakstījusi dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce. Pirmizrādi iestudējums piedzīvos 25. janvārī.
„Šī būs izrāde par trīsdesmitgadniekiem. Stāsts par tās paaudzes cilvēkiem, kuri reāli arī piedalās izrādē un par kuriem man ir interesanti domāt un runāt. Par cilvēkiem, kuri ir jau kaut ko sasnieguši un kuriem vēl nav par vēlu sākt lietas no jauna, izvērtējot iepriekš paveikto. Par aizvainojumiem, kas ir palikuši no skolas laikiem. Skatīsimies, kā tie ir ietekmējuši viņu dzīves, kā viņi dzīvo šobrīd. Katram ir kāds noslēpums, problēmas, lai arī mēs vienmēr izliekamies labāki, nekā esam,” saka D. Petrenko.
Bariņš bijušo klasesbiedru pārceļ klases salidojumu uz tikšanos online videočatā, jo ikdienas skrējienā satikties klātienē kļūst arvien sarežģītāk, turklāt pilsētā noticis terorakts, kā dēļ iziet ielās nav droši. Tikšanās ir kopīgu atmiņu un pārdzīvojumu pilna, sentimentāli jautra, taču mazpamazām tā kļūst arvien provokatīvāka citam pret citu, pārbaudot visu iesaistīto vērtības, runājot par vārda brīvību, demokrātiju, vairāk vai mazāk liberāliem uzskatiem un, protams, globālo sasilšanu… Kā visi justos, ja viņu teiktais pēkšņi tiktu pavērsts pret viņiem? Laikā, kad mēs visi zinām, kādiem mums jābūt un kādas vērtības jāpārstāv sabiedrības priekšā, kļūst arvien grūtāk palikt līdz galam patiesiem pret sevi, un kā izbēgt no domas, ka mēs tiekam kontrolēti un kāds, līdz ar to, ir nodevējs?
Bijušos klases biedrus izrādē atveidos aktieri – Everita Pjata-Gertnere, Edgars Ozoliņš, Rolands Beķeris, Kaspars Kārkliņš, Gatis Maliks.
„Šobrīd mēs esam pazaudējuši vērtību skalu, pēc kuras mērām, kā dzīvojam,” režisors turpina. „Mums patīk rīkoties labi un forši, kad mūs redz, taču ne vienmēr tā rīkojamies arī tad, kad esam vienatnē, apzinoties, ka mums par to nekas nebūs, ka neviens mūs nesodīs. Šodien mums ārkārtīgi trūkst apziņas, ka mēs vienkārši darām labas lietas, tādas, kas ir pareizas no morāles viedokļa, negaidot neko pretī, vienkārši apzinoties, ka tas ir labi. Mēs nepārtraukti kaut ko pērkam un pārdodam, pat audzinot bērnus, mēdzam teikt – ja tu slikti uzvedīsies, nedabūsi planšeti, piemēram. Izrādē runāsim par godīgumu, par atbildību un izvēlēm, kuras nenosaka panākumi, bet gan vēlme būt par labu cilvēku. Un to, cik grūti ir būt patiesi labam.”
Izrādes vizuālo dramaturģiju veido Krista un Reinis Dzudzilo, tai tapt palīdz arī gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. To iespējams noskatīties arī 26. un 29. janvārī, kā arī 11. februārī, bet tā nav iekļauta teātra abonementā.
