Uzticamie dati no ASV vēstniecībām un konsulātiem ir bijuši būtiski gaisa kvalitātes uzraudzībai pilsētās visā pasaulē.
ASV valdība pārtrauks dalīties ar gaisa kvalitātes datiem, kas iegūti no savām vēstniecībām un konsulātiem, satraucot vietējos zinātniekus un ekspertus, kuri uzskata, ka centieni bija ļoti svarīgi, lai uzraudzītu gaisa kvalitāti pasaulē un uzlabotu sabiedrības veselību.
Atbildot uz The Associated Press pieprasījumu, Valsts departaments trešdien paziņoja, ka tā gaisa kvalitātes uzraudzības programma vairs nepārsūtīs gaisa piesārņojuma datus no vēstniecībām un konsulātiem uz Vides aizsardzības aģentūras lietotni AirNow un citām platformām. Tas iepriekš ļāva vietējiem iedzīvotājiem dažādās valstīs kopā ar zinātniekiem redzēt un analizēt gaisa kvalitāti pilsētās visā pasaulē.
Saskaņā ar paziņojumu datu koplietošana tika pārtraukta “finansējuma ierobežojumu dēļ, kuru dēļ departaments ir izslēdzis pamatā esošo tīklu”. Valsts departaments piebilda, ka vēstniecībām un konsulātiem tika uzdots nodrošināt savu monitoru darbību un datu apmaiņa varētu atsākties nākotnē, ja tiks atjaunots finansējums.
Fiskālais samazinājums, par kuru pirmo reizi ziņoja New York Times, ir viens no daudzajiem prezidenta Donalda Trampa vadībā, kura administrācija ir atzinusi par prioritāti vides un klimata iniciatīvām.
ASV gaisa kvalitātes monitori izmērīja bīstamas smalkās daļiņas, kas pazīstamas kā PM2.5, kas var iekļūt dziļi plaušās un izraisīt elpceļu slimības, sirds slimības un priekšlaicīgu nāvi. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka gaisa piesārņojums katru gadu nogalina aptuveni 7 miljonus cilvēku.
Ziņas par datu koplietošanas pārtraukšanu izraisīja tūlītēju zinātnieku reakciju, kuri teica, ka dati ir ticami, ļauj veikt gaisa kvalitātes uzraudzību visā pasaulē un palīdzēja valdībām attīrīt gaisu.
“Liels trieciens” globālajiem gaisa kvalitātes pētījumiem
Bhargavs Krišna, Ņūdeli bāzētās Sustainable Futures Collaborative gaisa piesārņojuma eksperts, datu zudumu nosauca par “lielu triecienu” gaisa kvalitātes pētījumiem.
“Tie bija daļa no dažiem sensoriem daudzās jaunattīstības valstīs un kalpoja par atsauci, lai saprastu, kāda ir gaisa kvalitāte,” sacīja Krišna. “Tie arī tika uzskatīti par labi kalibrētu un objektīvu datu avotu, lai pārbaudītu vietējos datus, ja pastāv bažas par kvalitāti.”
“Tas ir patiess kauns,” teica Alehandro Piracoca Mayorga, Bogotas, Kolumbijas ārštata gaisa kvalitātes konsultants. ASV vēstniecības un konsulāti Limā, Peru, Sanpaulu un Bogotā ir izrādījušies vērtīgs informācijas avots.
“Tas bija piekļuves avots gaisa kvalitātes informācijai neatkarīgi no vietējiem monitoringa tīkliem. Viņi sniedza citu informācijas avotu salīdzināšanai.
Pakistānā dzīvojošais vides eksperts un advokāts Halids Hans piekrita, sakot, ka gaisa kvalitātes monitoringa pārtraukšanai “būs nozīmīgas sekas”.
Hans atzīmēja, ka monitori Pešavarā, Pakistānā, vienā no visvairāk piesārņotajām pilsētām pasaulē, “sniedza svarīgus reāllaika datus”, kas palīdzēja politikas veidotājiem, pētniekiem un sabiedrībai pieņemt lēmumus par savu veselību.
“To noņemšana nozīmē kritisku robu vides uzraudzībā, atstājot iedzīvotājus bez precīzas informācijas par bīstamajiem gaisa apstākļiem,” sacīja Khans. Viņš sacīja, ka īpaši apdraudēti ir neaizsargāti cilvēki Pakistānā un visā pasaulē, jo viņiem ir vismazākā iespēja piekļūt citiem uzticamiem datiem.
Āfrikā programma sniedza gaisa kvalitātes datus par vairāk nekā desmit valstīm, tostarp Senegālu, Nigēriju, Čadu un Madagaskaru. Dažas no šīm valstīm ir gandrīz pilnībā atkarīgas no ASV monitoringa sistēmām, lai iegūtu gaisa kvalitātes datus.
PVO gaisa kvalitātes datubāzi ietekmēs arī ASV programmas slēgšana. Daudzas nabadzīgās valstis neizseko gaisa kvalitātei, jo stacijas ir pārāk dārgas un sarežģītas uzturēšanai, kas nozīmē, ka tās ir pilnībā atkarīgas no ASV vēstniecības uzraudzības datiem.
ASV gaisa kvalitātes uzraugi pastiprināja vietējos centienus
Dažās vietās ASV gaisa kvalitātes uzraugi mudināja valstis sākt savus gaisa kvalitātes pētījumus un veicināja informētību, norāda Krišna.
Piemēram, Ķīnā dati no ASV vēstniecības Pekinā bija pretrunā ar oficiālajiem valdības ziņojumiem, uzrādot sliktāku piesārņojuma līmeni , nekā atzina varas iestādes. Tā rezultātā Ķīna uzlaboja gaisa kvalitāti.
Amatpersonas Pakistānas austrumu Pendžabas provincē, kas cīnās ar smogu, sacīja, ka viņus nesatrauc ASV monitoru noņemšana. Vides sekretārs Radža Džahangirs sacīja, ka Pendžabas iestādēm ir savas un tās plāno iegādāties vēl 30.
Globālās klimata un veselības alianses kampaņas vadītāja Shweta Narajana sacīja, ka monitoru slēgšana Indijā ir “milzīgs neveiksme”, bet arī “kritiska iespēja” Indijas valdībai pastiprināt un aizpildīt nepilnības.
“Nostiprinot savu gaisa kvalitātes uzraudzības infrastruktūru, nodrošinot datu pārredzamību un veidojot sabiedrības uzticību gaisa kvalitātes ziņošanai, Indija var noteikt atskaites un vides pārvaldības atskaites punktu,” sacīja Narajans.