Pats sevi nepalielīsi – diena būs pagājusi velti. Starp citu, šajā ironiskajā teicienā ir daudz patiesības, jo psihologi uzskata, ka atzīt savus panākumus, augstu sevi vērtēt un laiku pa laikam palielīt ir veselīgi. Savukārt īpaši neveselīgi ir “būt par labāko kritiķi sev pašam”.
Tātad: nekritizējiet savu ārējo izskatu! Nestāviet pie spoguļa un, mīļotajam cilvēkam dzirdot, nevaidiet par to, cik jūs resna vai cik jums līks deguns. Līdz šim mīļotajam taču patika jūsu āriene?!
Pat ja sevi uzskatāt par mūžvecu, nesūrojieties par vecumu! Nenoveliet vainu uz sklerozi, kuslajām kājiņām, gandrīz vairs neko neredzošajām acīm vai dzirdi teju zaudējušajām ausīm! Nepierunājiet to visu, bet gan esiet pārliecināta, ka līdz tamlīdzīgām vecuma pazīmēm jums vēl tālu. Gan pagūsiet.
Nerunājiet visu laiku par to, cik ļoti esat nogurusi – no dzīves, nevis no kaut kā konkrēta. Protams, ja pati savām rociņām esat izkrāvusi smago mašīnu ar malku, kamēr jūsu dārgais “bijis aizņemts ar citām darīšanām”, pasūroties par nogurumu nav grēks. Tomēr katru vakaru pirms gulētiešanas atkārtot to, ka jums vairs nekam neatliek spēka, nebūtu prāta darbs.
Mīļotā klātbūtnē nesalīdziniet sevi ar citām sievietēm, ja šis salīdzinājums nerunā jums par labu. Pēc kino noskatīšanās nesakiet viņam, ka jūs nekad neizskatīsieties tā, kā tā Holivudas zvaigzne. Savukārt, apspriežot kopīgo paziņu, kura sasniegusi karjeras virsotni, nečīkstiet, ka jums tas neizdosies nekad. Citādi iespējams – kādudien pienāks jūsu zvaigžņu stunda, jutīsieties spārnota un visuvaroša, bet pārsteigta konstatēsiet, ka jūsu dzīvesbiedrs – cerība un stiprais balsts – jūsos ir pilnīgi vīlies. Diez vai tas iedvesmos.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
