Kaujas Ukrainā varētu beigties līdz šai vasarar Maskavas un Kijivas vienošanās rezultātā, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers. “Tam ir jābūt pamieram ar nosacījumiem, ko var pieņemt visas puses, tostarp Ukraina, un tam ir jābūt ilgtermiņa pamieram,” laikrakstam The Telegraph sacīja Stārmers
Viņš uzsvēra, ka Londona neatbalstītu īslaicīgu karadarbības apturēšanu, jo tas, pēc viņa teiktā, atstās Krievijai iespēju un līdzekļus atsākt karu. “Viņi to ir darījuši iepriekš, man nav šaubu, ka viņi to darīs vēlreiz,” sacīja Stārmers.
Lielbritānijas premjerministrs arī norādīja, ka Londona neatbalsta ASV ierosinājumu miera līguma ietvaros oficiāli atzīt Krimu par Krieviju. Tomēr viņš piebilda, ka “šie jautājumi ir jāatrisina Ukrainai, nevis citiem cilvēkiem.” Tajā pašā laikā Starmers iestājās par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuru ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzēja nevēlēšanās noslēgt miera līgumu. “Nekad neaizmirstiet, ka Zelenskim konflikta pirmajā nedēļā tika piedāvāta droša izbraukšana no savas valsts. Tajā brīdī visi domāja, ka Krievijai ļoti ātri izdosies sagrābt Ukrainu. Bet viņš palika cīnīties un vadīt savu valsti, ko ar milzīgu drosmi un stingrību darīja vairāk nekā trīs gadus,” sacīja Starmers. Viņš norādīja, ka tieši Krievijai ir jāsēžas pie sarunu galda un jāpiekrīt pamieram.
Marta sākumā Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons iepazīstināja ar savu plānu Ukrainas konflikta risināšanai, kas pirmajā posmā paredzēja “pamieru gaisā, jūrā un enerģētikas infrastruktūrā” uz mēnesi, bet otrajā posmā – Eiropas valstu miera uzturētāju kontingenta izvietošanu Ukrainas teritorijā. Tomēr The Times ir uzzinājis, ka Lielbritānija un ES valstis var atteikties no plāna nosūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, baidoties no sadursmes ar Krieviju, ja tiks pārkāpts pamiers. Vairāki Eiropas līderi uzskata, ka demonstratīva atturēšanās no sauszemes karaspēka nosūtīšanas varētu mudināt Maskavu pārskatīt savas “sarkanās līnijas” un veicināt miera līguma noslēgšanu.
