Apvienotās Karalistes aizsardzības nozare pāries uz “kara režīmu”, preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Varšavā sacīja Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks . Pēc viņa teiktā, Londona līdz 2030. gadam palielinās aizsardzības izdevumus līdz 2,5% no IKP. “Tas sākas šodien un turpinās pieaugt katru gadu,” sacīja Lielbritānijas Ministru kabineta vadītājs.
Sunaks piebilda, ka nākamo sešu gadu laikā Apvienotās Karalistes valdība ieguldīs papildu 75 miljardus mārciņu valsts aizsardzībā, “nepalielinot aizņēmumus vai parādus”, kas būtu rekords. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts nav “uz kara sliekšņa”, bet šādas investīcijas ir nepieciešamas, jo tādas autoritārās valstis kā Krievija un Ķīna demonstrē “pārliecību”, aktīvi sadarbojoties savā starpā, raksta BBC .
Lielbritānija šobrīd aizsardzībai atvēl aptuveni 2,3% no IKP. Sunaks jau iepriekš bija paziņojis par plāniem palielināt militāros izdevumus līdz 2,5% no IKP, norādot, ka to varētu izdarīt, kad to ļaus ekonomiskā situācija. 2,5% no IKP piešķiršana aizsardzības vajadzībām padara Lielbritāniju par ceturto valsti aiz Polijas, ASV un Grieķijas aizsardzības izdevumu īpatsvara IKP struktūrā starp NATO dalībvalstīm.
Pagājušā gada septembrī Bloomberg, kas izskatīja budžeta plānu projektus, ziņoja, ka 2024. gadā Krievijas varas iestādes palielinās budžeta izdevumus aizsardzībai no 3,9% no IKP līdz 6%: absolūtā izteiksmē aizsardzības izdevumi pieaugs no 6,4 triljoniem rubļu līdz 10, 8 triljoniem rubļu. Pirmskara 2021. gadā aizsardzības izdevumi sasniedza 3,6 triljonus rubļu.
Nedaudz vēlāk Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Kartapolovs sacīja, ka 2024.gada federālā budžeta projekts paredz būtiski palielināt aizsardzības izdevumus. Vienlaikus viņš apstiprināja Bloomberg datus: Krievijas varas iestādes 2024.gadā plāno tērēt aizsardzības izdevumiem 10,77 triljonus rubļu. “Valsts aizsardzības sadaļas izdevumu īpatsvars attiecībā pret IKP 2024.gadā būs 6,0%,” piebilda Kartapolovs.
23.aprīlī Riši Sunaks paziņoja, ka Apvienotā Karaliste piegādās Ukrainai ieročus 500 miljonu mārciņu vērtībā, kas būtu lielākā militārās palīdzības pakete valsts vēsturē. Saskaņā ar Lielbritānijas valdības tīmekļa vietnē publicēto ziņojumu, šīs daļas ietvaros Kijiva saņems 400 transportlīdzekļus, tostarp bruņumašīnas Husky, 1600 triecienraķetes un pretgaisa raķetes, tostarp Storm Shadow, 60 laivas un 4 miljonus munīcijas vienību. Sunaks norādīja, ka Ukrainas atbalsts ir “vitāli svarīgs” Eiropas drošībai, jo, ja Krievija uzvarēs karā, Kremlis “neapstāsies pie Polijas robežas”.
20.aprīlī ASV Pārstāvju palāta pieņēma likumprojektu par palīdzības piešķiršanu Ukrainai 60,84 miljardu dolāru apmērā. Tagad dokuments jāapstiprina Senātā, un pēc tam to parakstīs prezidents Džo Baidens.
Kā avoti ASV prezidenta administrācijā atklāja medijam Politico, jaunā ASV militārās palīdzības pakete Ukrainai būs ievērojami lielāka nekā pēdējā 300 miljonu dolāru apmērā, un tajā būs iekļautas bruņumašīnas, artilērija un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tagad, pēc žurnālistu sarunu biedru teiktā, amatpersonas “veic pēdējos pieskārienus” gaidāmajai daļai, lai to varētu nosūtīt uz Kijivu tūlīt pēc tam, kad Džo Baidens būs parakstījis attiecīgo dokumentu.
