Absolūts vairākums Latvijas iedzīvotāju – 74% – vēlas no azartspēļu zālēm brīvu Latviju, liecina socioloģisko pētījumu firmas “Norstat” aptaujas rezultāti.
Visaktīvāk par spēļu zaļu izskaušanu no pilsētām noskaņoti Kurzemes un Zemgales reģionu iedzīvotāji – azartspēļu aizliegšanu atbalsta 77%. Teju tikpat daudz – 75% Rīgas un Latgales reģionu iedzīvotāju vēlas no spēļu zālēm brīvu Latviju.
Tāpat arī 71% Pierīgā dzīvojošo un 70% vidzemnieku atbalsta spēļu zāļu aizliegumu.
Vien 21% respondentu uzskata, ka azartspēles nav jāaizliedz, bet 5% šajā jautājumā nav viedokļa.
Patlaban spēļu elles tiek ierobežotas tikai Rīgas vēsturiskajā teritorijā. “Pateicoties mūsu komandas cīņai, Rīgas dome pērn pieņēma lēmumu par 40 spēļu eļļu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā. Pirms vēlēšanām mēs to solījām, un tas ir izdarīts,” stāsta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis un Rīgas domes deputāts Juris Jurašs. “Spēļu ellēm, tāpat kā ātro kredītu kantoriem un lombardiem, vislabāk vedās tur, kur cilvēki dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Tie ir izmisuši cilvēki, kuri uz spēļu ellēm dodas kā uz pēdējās cerības iestādēm. Taču tās tikai atņem cilvēkiem pēdējos iztikas līdzekļus, ģimeni un beigu beigās ticību un vēlmi dzīvot. Tajā pašā laikā daudzas “vecās partijas” ir atkarīgas no azartspēļu biznesa sponsoriem, tāpēc izliekas problēmu neredzam,” skaidro J. Jurašs.
Spēļu zāles nav tikai Rīgas problēma. Lai sakārtotu azartspēļu nozari, JKP rosina visā Latvijā slēgt kazino un spēļu zāles, atstājot tās tikai luksus klases viesnīcās. Ja arī Tu domā tāpat kā mēs, dodies uz portālu manabalss.lv un palīdzi apturēt azartspēļu elles ratu. Nepilnu divu dienu laikā jau teju 1000 Latvijas iedzīvotāju ar savu balsi apliecinājuši, ka vēlas redzēt no spēļu zālēm brīvu Latviju.
JKP jau pavasarī iesniedza Rīgas domē priekšlikumu par spēļu eļļu aizliegšanu visā Rīgā, azartspēles atļaujot tikai luksus klases viesnīcās. Taču priekšlikuma virzība Rīgas domē tiek bremzēta, atsaucoties uz detalizēta izvērtējuma nepieciešamību.
Aptauja par spēļu zāļu slēgšanu veikta šā gada maijā, un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju.
