Krievijas amatpersonas turpina publiski apgalvot, ka Krievijai nav intereses izbeigt karu Ukrainā, neņemot vērā Maskavas prasības. 20. jūlijā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija ir gatava sākt miera sarunas, taču tai ir jāsasniedz savi mērķi, kurus Peskovs nosauca par “acīmredzamiem” un “nemaināmiem”. Par to savā ikdienas apskatā raksta Kara pētījumu institūts (ISW)
Kremļa amatpersonas ir vairākkārt norādījušas, ka jebkuram miera izlīgumam ir jārisina tā sauktie kara “pamatcēloņi”, kas prasītu Ukrainas “denacifikāciju” un “demilitarizāciju”. Kara pētījumu institūts norāda, ka ar šiem terminiem Kremlis domā varas maiņu Ukrainā, Kijevas neitralitātes saglabāšanu, NATO atvērto durvju politikas maiņu un Ukrainas spēju atņemšanu aizstāvēties pret turpmāku Krievijas agresiju. Peskova 20. jūlija paziņojumi apstiprina Kremļa pastāvīgo neieinteresētību labticīgās sarunās ar Ukrainu un vēlmi paildzināt karu, norāda ISW.
Krievija turpina paplašināt “Shahed” tipa dronu ražošanu, lai veidotu vēl lielākus trieciena komplektus. Ja pašreizējā tendence turpināsies, Krievijas spēki līdz 2025. gada novembrim varēs vienas nakts laikā palaist līdz 2000 droniem.
Pēc Vācijas Aizsardzības ministrijas plānošanas un komandštāba vadītāja ģenerālmajora Kristiāna Freidinga teiktā, Krievija plāno palielināt ražošanas jaudu, lai sasniegtu spēju palaist līdz 2000 droniem naktī pret Ukrainu. Freidings sacīja, ka Ukrainai un tās starptautiskajiem partneriem ir jāatrod izmaksu ziņā efektīvi veidi, kā atvairīt šos triecienus, jo tradicionālās pretgaisa aizsardzības metodes, izmantojot dārgas “Patriot” pārtvērējraķetes, nav piemērotas kā pretgaisa aizsardzības stratēģija pret droniem.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris majors Roberts Brovdijs 4. jūlijā paziņoja, ka Krievija varētu palaist 1000 dronus vienas trieciena komplektā, palielinot to ražošanu un krājumus. Saskaņā ar GUR aplēsēm, Krievija var saražot aptuveni 170 Shahed dienā un plāno līdz 2025. gada beigām palielināt ražošanas jaudu līdz 190 droniem dienā.
Eksperti norāda, ka Krievijas armija pēdējās nedēļās strauji palielina trieciendronu un simulatoru dronu skaitu savās nakts triecienu paketēs. Līdz šim lielākais uzbrukums tika veikts naktī no 8. uz 9. jūliju, izmantojot 728 dronus. Krievija reti palaida vairāk nekā 200 dronus naktī laikā no 2025. gada janvāra līdz maijam, bet pēc tam palielināja vienā naktī palaisto dronu maksimālo skaitu no 250 2025. gada maija beigās līdz vairāk nekā 700 2025. gada jūlija sākumā.
Tādējādi Krievijas dronu izmantošana nakts triecienu paketēs palielinājās vidēji par 31% mēnesī gan 2025. gada jūnijā, gan jūlijā. ISW eksperti uzskata, ka Krievija līdz 2025. gada novembrim varēs palaist līdz 2000 droniem naktī, ja šī pašreizējā dronu pieauguma tendence turpināsies. Krievijas armija, visticamāk, nevarēs katru nakti izmantot tik daudz dronu, un lieliem triecienu komplektiem sekos mazāki, piemēram, kā tagad. ISW secina, ka Rietumu investīcijas Ukrainas pārtvērēju dronu izstrādē un ražošanā joprojām ir kritiski svarīgas Ukrainas spējai atvairīt liela mēroga Krievijas triecienus un aizsargāt savus civiliedzīvotājus.
