Ja Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķešu spēki nesaņems pietiekami daudz munīcijas, maijā tās pretgaisa aizsardzības sistēmā veidosies nopietni robi, kas varētu ļaut Krievijai nopietni izmantot savas lidmašīnas, lai dotu triecienu Ukrainas militārajiem objektiem un vienībām frontes līnijā. Par to ziņo The New York Times (NYT), atsaucoties uz ASV armiju un informācijas noplūdi no Pentagona.
Masveida apšaude, kas turpinās jau pusgadu, ir izsmēlusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības krājumus. Raķetes S-300 un Buk, kas nodrošina 89% aizsardzību pret lielāko daļu iznīcinātāju un dažiem bumbvedējiem, varētu beigties attiecīgi līdz 3. maijam un aprīļa vidum, liecina Pentagona publiski pieejamie dokumenti. Tāme tika sniegta 28. februārī, un tā balstījās uz tā laika raķešu izmantošanas ātrumu.
Dokumentos arī norādīts, ka pretgaisa aizsardzības spējas, kas aizsargā sauszemes spēkus frontes līnijās, līdz 23.maijam būs “pilnībā izsmeltas”. Ja tas notiks, Krievijas militārie vadītāji var beidzot pieņemt lēmumu pilnībā izmantot aviāciju. Tā būs liela problēma Ukrainai, ja kaujinieki un bumbvedēji iegūs iespēju iznīcināt karaspēku un artilēriju frontes līnijā, NYT citē augsta ranga ASV militārpersonu viedokli.
Ziemas laikā šādas bažas pastāvēja, taču nav skaidrs, cik ļoti situācija kopš tā laika ir mainījusies, ņemot vērā NATO valstu nepārtrauktās pretgaisa aizsardzības piegādes un centienus palielināt munīcijas piegādi Ukrainai.
Vēl februāra vidū laikraksts Financial Times, atsaucoties uz Rietumu izlūkdienestiem, ziņoja, ka lidlaukos netālu no Ukrainas robežas parādījušās daudzas Krievijas lidmašīnas un helikopteri. NATO militārie eksperti pieļāva, ka Krievija tos varētu izmantot, lai atbalstītu savu ofensīvu Donbasā (tas gan nenotika).
Tāpēc jau toreiz amerikāņu amatpersonas, tostarp ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, norādīja, ka ukraiņiem nepieciešams pēc iespējas vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas. Šāda veida ieroči tika iekļauti kopš janvāra 2,6 miljardu dolāru vērtajā militārās palīdzības paketē, par kuru ASV paziņoja aprīļa sākumā.
Tas, vai ar to pietiks, ir atkarīgs no tā, vai citas NATO valstis piegādā munīciju un vai Krievija izlems aktīvāk izmantot lidmašīnas, norāda ASV armija.
Pagaidām Krievijas gaisa spēki nav spēlējuši nozīmīgu lomu konfliktā pēc tam, kad Ukrainas karavīri kara sākuma dienās atvairīja desanta nosēšanos Gostomelā pie Kijevas un iznīcināja vairāk nekā desmit helikopteru lidlaukā netālu no Hersonas. Lielbritānijas Karaliskā Apvienotā Aizsardzības studiju institūta eksperti to cita starpā skaidroja ar Ukrainas pretgaisa aizsardzības efektīvo darbu un neveiksmēm Krievijas plānošanā. Lidmašīnas sāka lidot nelielā augstumā, taču tas neļāva viņiem pareizi izmantot pieejamos ieročus un padarīja tos neaizsargātus pret uguni no zemes. Rezultātā Krievija gandrīz pārstāja izmantot aviāciju, izņemot Ukrainas mērķu apšaudīšanu no savas teritorijas ar tāla darbības rādiusa raķetēm.
Vienā Pentagona dokumentā teikts, ka šobrīd operāciju teātrī atrodas 485 Krievijas un 85 Ukrainas iznīcinātāji. Saskaņā ar Oryx emuāru, kurā tiek uzskaitīti dokumentēti zaudējumi, Krievija zaudēja 79 lidmašīnas un 81 helikopteru, Ukraina – attiecīgi 61 un 29.
