Līdz 2020. gada 31. decembrim Covid-19 ietekmes mazināšanai kultūrā tiks ieguldīts viss finansējums – kopumā 20 764 501 eiro – kas šogad nozarei iedalīts no valdības papildu piešķirtajiem 32 miljoniem eiro kultūras nozares stabilizācijai un izaugsmei pandēmijas apstākļos. Atbalsta mehānismi sasnieguši kultūras sektoru plaši: atbalstu saņēmušas gan valsts, gan nevalstiskā un privātā sektora institūcijas, tajās un individuāli strādājošas personas.
“Jau pavasarī Kultūras ministrija, rūpējoties par atbalsta mehānismiem, bija nospraudusi mērķus – pārlikt akcentu no darbības RĀdīt uz darbību RAdīt. No krīzes mums visiem kopīgi jāiznāk stiprākiem, un krīze jāpārvar ciešā sadarbībā ar nozari, jo tikai paši nozarē strādājošie var pilnībā izvērtēt atbalsta mehānismus,” atgādina kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka mērķu īstenošanai tika izveidota arī Pasākumu rīkotāju un producentu padome un Pašnodarbināto mūziķu biedrība, ministrijai iegūstot pilnu sadarbības partneru spektru arī nevalstiskajā un privātajā sektorā.
“Liela daļa atbalsta mehānismu veidoti ciešā sazobē ar nozari, ņemot vērā specifiskos rādītājus. Jā, izstrādātās programmas nav ideālas, bet iespēju robežās esam bijuši elastīgi, un laika gaitā atbalsta mehānismi tikuši pilnveidoti,” akcentē kultūras ministrs.
Covid-19 ietekmes mazināšanai piešķirtais finansējums ļauj radīt paliekošas vērtības kultūrā un stimulē nozarē strādājošo nodarbinātību. Kā spilgtākie piemēri minami piešķīrums Nacionālajam kino centram 15 apjomīgu filmu projektu papildu izmaksu segšanai un 2 mazbudžeta filmu projektu izstrādei, kā arī 2 kvalitatīvu daudzsēriju filmu izveidei. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājums tiks papildināts, iegādājoties muzeja kolekcijai vairāk nekā 100 mākslas darbus, ko radījuši Latvijas mākslinieki pēdējo 30 gadu laikā. Latvijas Laikmetīgās mākslas centram piešķirts finansējums 10 vizuāli telpiskās mākslas darbu izveidei pilsētvidē, kas tika izvēlēti konkursa kārtībā un jau šobrīd kā vērienīgs pilsētvides objektu projekts ar nosaukumu “KOPĀ” skatāms Rīgā, Madonā, Valmierā un Daugavpilī.
Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno augstvērtīgu grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām – ir iegādātas 32 615 jaunas 33 Latvijas izdevniecību grāmatas (62 % kopējo grāmatu skaita ir oriģinālliteratūra). Latvijas Nacionālā bibliotēka izstrādā 180 jaunus enciklopēdijas šķirkļus un papildina saturu ar 250 Latvijas autoru ilustrācijām, tādējādi atbalstot arī krīzes skartos Latvijas autorus un māksliniekus. Latvijas Rakstnieku savienība uzsākusi sen lolotu sapni – Baltijas Asamblejas literatūras balvu ieguvušo literāro darbu tulkojumu sērijas izdošanu. Savukārt Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sniegusi atbalstu 58 objektu, tajā skaitā sakrālā mantojuma objektu, konservācijai un restaurācijai, kā arī 20 dižgaru kapa vietu sakopšanai.
Atbalsts kultūras nozares spēlētājiem sniegts gan uzņēmumu atbalstam paredzēto finanšu instrumentu, gan Valsts ieņēmumu dienesta administrēto dīkstāves pabalstu, gan Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) mērķprogrammu ietvaros.
VKKF Covid-19 ietekmes mazināšanai šogad sniedzis atbalstu 7 mērķprogrammu ietvaros: “Radošo personu nodarbinātības programma,” “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē,” “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs,” “Kultūras nozares dokumentēšana,” “Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja,” “Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” un “Muzeju nozares pakalpojumu attīstības programma.”
“Radošo personu nodarbinātības programmas” 2 konkursos atbalstīti 646 pieteikumi par kopējo finansējumu 1 036 726 eiro; visvairāk pieteikumu atbalstīts mūzikas nozarē, tai seko vizuālā māksla, filmu un teātra, dejas, dizaina, literatūras u.c. nozares. 3. konkursā noslēgusies projektu pieņemšana un š.g. decembrī būs zināms, cik no 685 iesniegtajiem pieteikumiem un par kādu finansējumu saņems atbalstu.
Mērķprogrammas “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē” ietvaros atbalstīti 26 projekti 200 000 eiro vērtībā. Saņemtais atbalsts palīdzēs radīt vai attīstīt inovatīvus digitālus kultūras pakalpojumus, kas sabiedrībai būs pieejami bez maksas. Šajā mērķprogrammā atbalstu guvušas gan jau eksistējošu digitālo platformu attīstības ieceres (Latvijas mūzikas datu bāze, garamantas.lv, literatura.lv, letonika.lv), gan projekti, kas paredz attīstīt jaunas digitālās platformas – piemēram, mākslas galerija “KIM?”, “LOW” un “427” kopīgi veidota virtuāla mākslas galerija un Latvijas etnogrāfisko cimdu digitālā karte. Atbalstu guvušie projekti būtiski papildinās arī digitāli pieejamā kultūras satura apjomu – izrādes un koncertus digitāli fiksēs Latvijas Leļļu teātris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Nacionālā opera un balets, savukārt Latvijas Dailes teātris veiks teātra vēsturisko skaņu ierakstu digitalizāciju. Atbalstu guvuši arī projekti, kas paredz attīstīt inovatīvas digitālās mākslas formas, piemēram, jauno mediju kultūras centra “RIX-C” veidotās imersīvās ekskursijas. Savukārt teātra apmeklējuma pieredzi, it īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, noteikti uzlabos jaunveidotā digitālās titrēšanas platforma, kuru varēs izmantot visi Latvijas teātri.
Mērķprogrammā “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs” atbalstīti 300 projekti, kuru īstenošanai tiks ieguldīti 1 815 000 eiro. Lielākais atbalstīto projektu skaits ir mūzikas un dejas mākslas, kultūras mantojuma un literatūras nozarēs, tām seko vizuālā māksla, teātra un filmu nozares, tradicionālā kultūra un dizains, arhitektūra.
Mērķprogrammas “Kultūras nozares dokumentēšana” konkursā atbalstu guvuši 13 projekti 100 000 eiro vērtībā, kas pārstāv dažādu kultūras jomu – literatūru, teātri, filmu, vizuālās mākslas u.c. – specializētos medijus. Šajā programmā saņemtais atbalsts palīdzēs kultūras medijiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, kļūt stiprākiem nākotnē un arī dot savu artavu, lai dokumentētu, analizētu un atspoguļotu šī kultūrai izaicinājumu pilnā laikā liecības, norises un arī pandēmijas dāvātās jaunās iespējas dažādās kultūras jomās.
Par mērķprogrammas “Dziesmu un deju svētku kustības amatiermākslas kolektīvu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” finansējumu 133 021 eiro apmērā 71 amatiermākslas kolektīvs līdz š.g. beigām šūdinās sev jaunus apģērbus vai tā elementus, iegādāsies Latvijas meistaru gatavotus tradicionālo mūzikas instrumentus, veiks mūzikas instrumentu remontu un tehnisko apkopi, kā arī pilnveidos materiāli tehnisko bāzi tautas lietišķās mākslas studijās. Šajā mērķprogrammā uz atbalstu varēja pretendēt amatiermākslas kolektīvi, kuri ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku skašu un konkursu laureāti, starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2018” skates dalībnieki, kas saņēmuši augstāko novērtējumu, “Gada izrāde” skates laureāti un amatniecības studijas, kas piedalījušās vismaz piecos “Satiec savu meistaru” pasākumos un pēdējo trīs gadu laikā īstenojušas reģionāla vai valsts mēroga izstādes.
Mērķprogrammā “Muzeju nozares pakalpojumu attīstības programma” atbalstīti 10 projekti 100 000 eiro vērtībā. Ar šīs programmas starpniecību sekmēta muzeju nozares attīstība, lai veicinātu nozares konkurētspēju, paplašinot Nacionālā muzeja krājuma bagātināšanas, izpētes un izmantošanas iespējas atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Finansējums piešķirts, piemēram, Žaņa Lipkes memoriāla pamatekspozīcijas atjaunošanai, Latvijas Naivās mākslas muzeja glabātavas izveidei, inovatīvas drošības sistēmas izveidei Ziedoņa muzeja ekspozīcijā u.c.
“Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja” mērķprogrammā, kuras 2. konkursā tikai 15. novembrī noslēdzās pieteikumu pieņemšana, tiks finansēti 189 projekti 1 303 408,65 eiro vērtībā. Atbalstu saņems komersanti, biedrības un nodibinājumi, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ, daļēji kompensējot komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušos kārtējos izdevumus, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību.
Lita Kokale
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Nodaļas vadītāja
