Pēdējo nedēļu laikā daļā Liepājas sabiedrības sašutumu radīja kārtējā Liepājas valstspilsētas pašvaldības glancētā propaganda par pilsētas vadības dižo sasniegumu – sešiem reisiem turp un sešiem atpakaļ maršrutā Liepāja – Rīga. Atgādināsim, ka no Liepājas lidostas, kuru pašvaldība dotē ar aptuveni 1 miljonu eiro katru gadu, regulārie pasažieru pārvadājumi nebija notikuši kopš 2020.gada. Liepājas propaganda vienmēr izcēlusies ar savu pārspīlētību, tāpēc šoreiz ne par to, bet nolēmām pārpublicēt Lietuvas medijā “Vakaru ekspresas” publicēto rakstu par Palangas lidostu.
Rietumlietuvas iedzīvotājiem, kuriem patīk ceļot vai ir svarīgas biznesa lietas ārzemēs, ir sapnis – pēc iespējas vairāk lidojumu no Palangas lidostas, taču jāšaubās, vai ar vēlmi vien pietiktu, un, vai cilvēki spētu maksāt tādu cenu, kas segtu izmaksas, intervijā “Vakaru ekspresas” saka Simonas Bartkus, Lietuvas lidostu organizācijas vadītājs. Pēc viņa teiktā, tomēr pastāv iespējas, ka nākotnē būs vairāk lidojumu no piekrastes – pie tā tiekot nopietni strādāts.
Pašlaik regulāri maršruti savieno Palangu ar Kopenhāgenu, Amsterdamu, Londonu, Oslo, Rīgu un Dublinu, kamēr no Kauņas var tieši lidot uz 27 pilsētām, bet no Viļņas – uz 43 pilsētām.
Tāpēc ceļojošie Rietumlietuvas iedzīvotāji parasti ir spiesti doties uz galvaspilsētu vai Kauņu, kam jātērē daudz dārgā laika – galu galā braukšana uz Viļņu un atpakaļ no Klaipēdas aizņem tikpat daudz, cik darba diena.
Lai no Palangas lidotu vairāk lidmašīnu, Rietumlietuvas reģiona pašvaldības jau sagatavojušas līgumu, saskaņā ar kuru arī centrālās valdības institūcijas palīdzētu piesaistīt jaunus maršrutus.
Valsts uzņēmuma Lithuanian Airports (LTOU) vadītājs S. Bartkus stāsta, ka šī ir laba iniciatīva, un investīcijas Palangas lidostā liecina, ka par to tiks domāts arī nākotnē.
Nav izslēgta iespēja, ka no Palangas būtu iespējams aizlidot uz lietuviešu iecienītākajiem kūrortiem, ja varas iestādes, iespējams, dotu savu ieguldījumu izejošajam tūrismam.
Simona kungs, kā jūs domājat – vai varat to pamatot ar datiem – cik šobrīd tiek izmantots pašreizējās Palangas lidostas potenciāls? Varbūt tas jau ir pāri spējām?
Vispārīgi runājot, Palangas lidosta (PLQ) šobrīd pasažieru plūsmas ziņā ir visstraujāk augošā lidosta Baltijas valstīs. Šogad pirmajos sešos mēnešos lidosta apkalpojusi jau 164 000 pasažieru, kas ir 5 procenti vairāk nekā 2019. gada pirmspandēmijas gadā.
Tās iespējamā turpmākā attīstība apspriesta arī ārvalstu ekspertu sagatavotajos ilgtermiņa attīstības plānos visām mūsu tīkla lidostām, plāni aptver vairākus gadu desmitus.
Tomēr vēlos uzsvērt, ka šī lidostas termināļa iespējamā attīstība ir tieši saistīta ar apkalpoto pasažieru skaitu – redzot, ka pasažieru plūsmas turpina augt, savlaicīgi pieņemsim atbilstošus attīstības lēmumus.
Lidostu pārvaldība un attīstība balstās uz maksimuma periodu pārvaldību – saprotam, ka ievērojamu dienas daļu var nebūt neviena reisa, kas ir ierasts ne tikai Palangai, bet arī visām līdzīgām Eiropas reģionālajām lidostām, bet mums jābūt gataviem uzņemt pasažierus laikā, kad ir vairāki reisi vienā un tajā pašā stundā.
Šeit svarīgi atgādināt, ka ļoti nozīmīgs projekts, kas vienlaikus parāda mūsu šīs lidostas nākotnes ieceres, ir pirms dažiem gadiem veiktā kompleksā kompleksa pacelšanās, manevrēšanas ceļa un platformas rekonstrukcija.
Tās bija nepieciešamas investīcijas veiksmīgai un drošai lidostas darbībai ilgtermiņā, plānojam, ka investīcijām vajadzētu atmaksāties pēc 10-15 gadiem.
Vēlos arī pieminēt, ka projekts tika īstenots pandēmijas laikā, tāpēc ļoti svarīgs bija Satiksmes ministrijas un Rietumlietuvas pašvaldību lielais politiskais atbalsts.
Kā vērtējat LTOU izvirzītos mērķus līgumā starp reģionu pašvaldībām par lidojumu veicināšanu – izveidot Palangas lidostas attīstības un paplašināšanas plānu trīs gadiem, iekļaujot tajā papildu pasākumus aviokompāniju piesaistei un atlaižu sistēmas lidostu nodevām?
Esam ļoti priecīgi, ka Rietumlietuvas pašvaldības virzās uz konsensu un uzņemas vadību, apvienojot savas kapacitātes un plānojot sniegt savu ieguldījumu gaisa transporta popularizēšanā un reģiona atpazīstamības vairošanā.
Tas ir patiešām jēgpilns solis, kas veicinās reģiona ekonomisko izaugsmi visādā ziņā. Ir ļoti svarīgi, lai jaunu lidojumu piesaiste vai esošo lidojumu uzturēšana tiktu uztverta kā reģiona, nevis tikai atsevišķu organizāciju kopīga interese.
Vispārīgi runājot, šis ir Lietuvā pārbaudīts modelis, kas tiek pielietots arī citos līgumos, tas darbojas efektīvi un nes labumu, jo aviokompānijas jūt reālu ieguldījumu no vietējām varas iestādēm, ka maršruts tiek īstenots vai plānots uzsākt maršrutu
Galu galā katra galvenais mērķis ir piepildīt lidmašīnas visos maršrutos: tam nepieciešams kopīgs ieguldījums lidojumu popularizēšanā, publicitātē, tūristu piesaistē, uzņēmējdarbības veicināšanā un citās jomās. Līdzīgu līgumu gandrīz pirms gada parakstīja Viļņas pilsētas pašvaldība un divas ministrijas.
Iespējams, pēdējā laika svarīgākā ziņa Klaipēdas reģionam ir regulārais lidojums starp Palangu un Amsterdamu, kas lielā mērā veicina gan pieejamības, gan biznesa vajadzību nodrošināšanu, gan vispārējās ceļošanas iespējas.
Amsterdamas lidosta ir viena no lielākajām Eiropā, tāpēc Rietumlietuva tagad var sasniegt gandrīz visu pasauli tikai ar vienu pārsēšanos. Būtiski pieminēt, ka lidojumi notiks arī ziemas sezonā, kas rada jaunas iespējas un samazina spēcīgi izjusto sezonalitāti visā reģionā.
Kas attiecas uz iespējām, prioritāro virzienu sarakstam pievienot papildus Klaipēdas reģionam nozīmīgus virzienus – jau iepriekš esam runājuši ar pašvaldībām un reģionālo asociāciju, un galīgos lēmumus pieņemsim kopīgi, kad tiks noslēgta vienošanās starp pašvaldībām. un iepriekšminētās ministrijas ir parakstītas.
Kādi ir papildu līdzekļi aviokompāniju piesaistei Palangai, kādas atlaides? Interesanti, vai LTOU šobrīd ir šādi instrumenti, vai ir iespēja tos pielietot, vai tās ir teorētiskas iespējas – ko vismaz varētu apsvērt?
Šobrīd Lietuvas lidostu tīklā piemērojam daudzus veicināšanas pasākumus aviokompānijām.
Tās noteikti nav teorētiskas, bet faktiskas viena gada veicināšanas programmas mūsu tīklā – piemēram, mūsu tīkla veicināšanas programma ļauj aviokompānijām saņemt atlaides visās lidostās, ja tās nolemj lidot uz vairākām lidostām.
Citiem vārdiem sakot, mēs mudinām aviokompānijas, kas veic, teiksim, vairākus desmitus lidojumu nedēļā Viļņā, atvērt vairākus lidojumus nedēļā arī Palangas lidostā. Tāda ir lidostu tīkla radītā sinerģija un ieguvums.
Domāju, ka, attīstot Palangas lidostas “ģeogrāfiju”, galvenie kandidāti ir tie uzņēmumi, kas jau lido uz Viļņu un Kauņu. Aviokompānijas arī tiek mudinātas atvērt jaunus maršrutus un palielināt regulāri veikto lidojumu skaitu.
Šobrīd spēkā esošā veicināšanas programma ietver arī čarterreisu veicināšanu uz un no PLQ.
Pagājušajā gadā kopā ar Satiksmes ministriju ar veicināšanas programmu palīdzību Palangas lidostas maršrutu attīstībā ieguldījām ap 700 tūkst. eiro, šogad plānojam investēt vairāk nekā 1 miljonu eiro.
Cik šādi pasākumi var izmaksāt valstij? Piemēram, lidojums no Palangas uz Varšavu vai Hamburgu?
Grūti precīzi nosaukt investīciju apjomu, kas būtu universāls visos gadījumos, jo katra maršruta gadījumā darbojas un tiek analizēti daudzi faktori, kas nosaka gala budžetu, kas nepieciešams lidojuma maršruta uzsākšanai vai uzturēšanai.
Ir skaidrs, ka jūsu nosauktie virzieni ir vieni no reālākajiem tiešas komunikācijas panākšanai. Tiem es pieskaitītu vēl lielākas Vācijas lidostas, kas arī ir aviācijas centri savienotajiem lidojumiem – piemēram, Frankfurte vai Minhene.
Līgumā minēta arī iespēja piesaistīt vairāk čarterreisu. Kādi varētu būt lidojumi uz Palangu: kravu pārvadājumi ar gaisa transportu vai tūrisms, biznesa virzieni?
Reģionālo lidostu attīstībā ārkārtīgi svarīga ir dažāda veida lidojumu pakete. Šobrīd tiešie reisi no Palangas uz Kopenhāgenu, Rīgu, Amsterdamu vairāk orientēti uz biznesa ceļotāju un ienākošā tūrisma vajadzībām, tiešie reisi uz Oslo, Londonu vai Dublinu vairāk uz lietuviešu diasporām šajās valstīs. Tas, protams, nenozīmē, ka šos lidojumus izmanto tikai konkrēta segmenta pasažieri.
Dabiski, ka mums nav tiešo lidojumu maršrutu no Palangas, kas būtu orientēti uz atpūtniekiem. Tā kā maršruti uz Dienvideiropu būtu vairāk paredzēti izceļojošiem tūristiem, vietējā pašvaldība un citas vietējās organizācijas, protams, nesliecas tajos dot savu ieguldījumu un investēt, bet man šķiet, ka šāda maršruta parādīšanās veicinātu ieraduma veidošanās lidot no Palangas. Tas joprojām ir atklāts jautājums.
Pēc Klaipēdas uzņēmēju domām, vispieprasītākais virziens ir tiešais lidojums Palanga-Hamburga. Jūsuprāt, ar kādiem nosacījumiem to varētu īstenot?
Jau vairākus gadus esam risinājuši sarunas ar dažiem pārvadātājiem par šī maršruta parādīšanos Palangas lidostā – nav noslēpums, ka šis reiss pastāvēja pirms 20 gadiem.
Taču situācija ir mainījusies – tajos laikos bija ierasts lidot ar 40-vietīgām lidmašīnām, šobrīd aviācijas nozare ir pievērsusies lielu, 140-200-vietīgu lidmašīnu izmantošanai, kas prasa pastāvīgu cita līmeņa pasažieru plūsmu. .
Mums galvaspilsētas lidostā ir reiss uz Hamburgu, kas par pastāvīgu kļuva tikai 2024. gadā, un, lai to izveidotu, bija jāpieliek lielas pūles.
Taču, nostiprinoties ekonomiskajām un militārajām saitēm starp Lietuvu un Vāciju, turpināsim pielikt pūles, lai Hamburga parādās Palangas lidostas lidojumu kartē, tāpēc turpinām sarunas ar potenciālajiem pārvadātājiem.
Kādi ir galvenie faktori, kas kavē Palangas izmēra lidostas attīstību?
Pasažieru skaits un iespēja samaksāt par biļeti ir galvenie faktori, kas ietekmē aviokompāniju lēmumu atvērt maršrutu. Jau no pirmā lidojuma lidmašīnu vietu piepildījumam jāsasniedz noteikts minimālais līmenis, lai aviokompānijas vismaz sāktu apsvērt maršruta saglabāšanu.
Tas ir īpaši jutīgi tagad, kad visā pasaulē ir liels gaisa kuģu trūkums un aviosabiedrības cenšas izvietot visu, kas tām ir, tur, kur risks ir viszemākais un iespējamā peļņa ir vislielākā. Tāpēc galvenais attīstību kavējošais faktors ir tirgus lielums.
Labi, ka aviokompānijas saskata reģiona potenciālu, un par šo uzmanību Palangas lidostai liecina ne tikai lidojumu parādīšanās – piemēram, Skandināvijas aviokompānija SAS lidojumos Kopenhāgena-Palanga pāriet uz lielākām lidmašīnām, kas nozīmē, ka pasažieriem ir par ceturtdaļu vairāk iespēju sasniegt Rietumlietuvu.
Ja LTOU, balstoties uz pašreizējiem datiem, tajā skaitā finanšu plūsmām, novērtētu Palangas lidostu kā uzņēmuma vienību – kā izskatītos tās rezultāti? Vai tas nav slogs uzņēmumam?
Šogad jūlijā mēs tikko atzīmējām Lietuvas lidostu apvienošanas desmitgadi. Pirms desmit gadiem, apvienojot valsts trīs lidostas vienā uzņēmumā, centralizējot dažas funkcijas un optimizējot atsevišķus procesus, bija iespējams sasniegt daudz labākus finanšu rezultātus.
Svarīgi saprast, ka valsts, pieņēmusi lēmumu par trīs lidostām, tiecas ne tikai uz finansiālo efektivitāti, bet arī citiem svarīgiem mērķiem.
Lietuvā, tāpat kā Finavia Somijā, Avinor Norvēģijā, Swedavia Zviedrijā, Lietuvas lidostas darbojas kā lidostu tīkls, vienlaikus izmantojot gan visu savu lidostu sinerģiju, gan atsevišķu lidostu priekšrocības.
Mēģināsim iejusties kāda Rietumlietuvas iedzīvotāja, kuram patīk ceļot, ādā: vai viņš sapņo, ka kādreiz no Palangas varēs lidot tieši uz Dienvideiropas kūrortiem vai ērti uz Ņujorku? Vai tas ir īsts sapnis nākamajai desmitgadei?
Ja vēlaties lidot uz Ņujorku, nav svarīgi, vai dzīvojat Hamburgā, Gēteborgā, Rīgā vai Klaipēdā, transfēram būs jāizmanto kāds no lielākajiem Eiropas lidojumu centriem – lidostas. Tādējādi īpaši svarīgi ir ērti savienojumi ar aviācijas mezgliem.
Dodoties uz lielākās ASV aviokompānijas “Delta” vai lielākās Francijas aviokompānijas “Air France” mājaslapām, jau atradīsiet iespēju lidot uz Palangu no jebkura pasaules punkta – to sniedz iespējas ar stratēģiski svarīgiem lidojumiem uz Amsterdamu. vai Kopenhāgenā.
Mērķis būtu ne tikai saglabāt šo lidojumu, bet arī attīstīt citas, stratēģiskas partnerības.
