Somija “pirms grafika” pakāpeniski pārtrauc ogļu enerģijas ražošanu, un šodien Helsinkos tiek slēgta Salmisāri rūpnīca. Vēja enerģija Somijā kopš 2020. gada ir vairāk nekā dubultojusies, nodrošinot ceturto daļu no valsts enerģijas.
Ogļu spēkstacijas slēgšana Somijā šodien noved pie pilnīgas ogļu ražošanas pārtraukšanas robežas – četrus gadus pirms grafika.
Energoapgādes uzņēmums Helen oficiāli pārtrauca savu Salmisāri rūpnīcu Helsinkos 1. aprīlī, samazinot ogļu īpatsvaru līdz mazāk nekā vienam procentam no valsts enerģijas sadalījuma.
Līdztekus emisiju samazināšanai un enerģētiskās neatkarības palielināšanai, tā saka, ka pāreja arī palīdz samazināt klientu elektrības rēķinus.
“Mēs esam spējuši uzlabot savu konkurētspēju, ieguldot enerģētikas sistēmas elastībā saskaņā ar mūsu stratēģiju un pārceļot ražošanu uz zaļajiem risinājumiem,” saka Helen izpilddirektors Olli Sirka.
“Tādā veidā mēs varam strādāt izdevīgāk ar zemākām klientu cenām. Mūsu panākumi ir lielisks rādītājs, ka labākajā gadījumā tīra pāreja, izmaksu efektivitāte un Somijas piegādes drošība var iet roku rokā.”
Vēja enerģija Somijā ir aizstājusi ogļu enerģiju
Vēja enerģijas pieaugums un valdības politikas izmaiņas pēdējos gados ir izraisījušas ogļu enerģijas sabrukumu Somijā.
Kopš 2020. gada vēja enerģijas jauda ir vairāk nekā dubultojusies, lai nodrošinātu ceturto daļu no valsts enerģijas. Tajā pašā laika posmā ogļu ražošana ir samazinājusies par 73 procentiem no 2,44 teravatstundām līdz 0,67, kas tagad veido mazāk nekā 1 procentu no enerģijas kopuma.
2024. gadā Salmisāri un pārējās divas Somijas ogļu dedzināšanas stacijas — Vaskiluoto 2 un Martinlaakso 2 — nodrošināja tikai 0,8 procentus no valsts enerģijas. Vaskiluoto 2 izmanto ogles tikai aptuveni 30% no kurināmā. Martinlaakso 2 tiek ražots, izmantojot ogles un biomasu, un stacijas operators plāno pārtraukt ogļu dedzināšanu 2026. gadā.
Trešais, Meri-Pori, paliek tikai stratēģiskajā rezervē nopietniem traucējumiem vai ārkārtas situācijām līdz 2026. gada beigām.
Kā Somija ir gandrīz atteikusies no oglēm?
Somijas klimata un vides ministre Sari Multala apsveica Helen un visus valsts enerģētikas uzņēmumus par viņu “apņēmību” izbeigt ogļu izmantošanu.
“2019. gadā parlaments gandrīz vienbalsīgi pieņēma likumu, kas desmit gadu laikā aizliedz ogļu izmantošanu enerģētikā,” sacīja Multala.
“Toreiz mērķis šķita izaicinošs, bet tagad, kad tas ir sasniegts pirms termiņa, likuma pieņemšana šķiet ļoti tālredzīga.”
Visaptverošs politikas virzienu kopums tika apvienots ar mērķtiecīgām atbalsta shēmām, tostarp 22,8 miljonu eiro finansējuma kārtu 2021. gadā, kas novirzīts novatoriskām enerģētikas tehnoloģijām un investīcijām.
Tagad vēja enerģija ir “lielākais Somijas ekonomikas izaugsmes veicinātājs”, teikts nesenajā Somijas Rūpniecības konfederācijas ziņojumā. Tas veido 26 miljardus eiro jeb 44 procentus no visas tuvākajā nākotnē valstī gaidāmās zaļās rūpniecības.
“Importētā fosilā enerģija ir aizstāta ar tīrākiem risinājumiem, kas samazina klimata emisijas, savukārt patērētāji gūst labumu no zemākām enerģijas cenām,” piebilda Multala. Tā kā Somija iepriekš galvenokārt paļāvās uz no Krievijas importētajām oglēm, pakāpeniska pārtraukšana ir veicinājusi arī Somijas enerģētisko neatkarību un līdz ar to arī valsts drošību .
Kampaņas dalībnieki saka, ka likums sniedza skaidru signālu komunālo pakalpojumu uzņēmumiem un investoriem, ka viņiem ir jāveic strauja maiņa.
“Somija ir parādījusi, kas ir iespējams, ja skaidri politiski signāli tiek saskaņoti ar straujām investīcijām atjaunojamās enerģijas jomā,” saka Kirila Kormjē, kampaņas Beyond Fossil Fuels direktora vietniece.
“Vējš ir vairāk nekā sedzējs ogļu un fosilās gāzes atstāto plaisu aizvietošanai, pierādot, ka atjaunojamo enerģiju var ātri palielināt, it īpaši, ja valdības politika rada pareizos apstākļus.”
Somijai ir jāpalielina atjaunojamo energoresursu apjoma palielināšana, norāda kampaņas dalībnieki
Pilsoniskās sabiedrības grupas Coal-Free Finland kampaņai bija galvenā loma Salmisāri slēgšanas nodrošināšanā. Izpilddirektore Minna Sumelius saka, ka viņu un plašākas vides kopienas prasības pakāpeniski atteikties no ogļu enerģijas kādreiz tika uzskatītas par neiespējamām.
“Tomēr Helsinku ogļu rūpnīcu slēgšana kopumā samazinās Somijas kopējās emisijas par 5 procentiem,” viņa saka. “Tas skaidri parāda klimata kustības pārveidojošo spēku.”
Darbojas ar oglēm
Pēc Apvienotās Karalistes ogļu ražošanas pārtraukšanas pagājušajā gadā Somijas centieni ir nepārtraukta pāreja no ogļu enerģijas no ESAO valstīm. Kopumā 14 ESAO valstis pašlaik izmanto ogļu enerģijas sistēmas, un vēl 13 valstis paredz pakāpenisku ogļu izbeigšanu līdz 2030. gadam.
2017. gadā Apvienotā Karaliste un Kanāda izveidoja Powering Past Coal Alliance (PPCA) — valstu grupu, kuras vēlas visā pasaulē veicināt pāreju no nepārtrauktas ogļu ražošanas.
Somija ir PPCA dalībvalsts kopš tās dibināšanas, un tagad alianse ir pieaugusi līdz gandrīz vienai trešdaļai pasaules valdību un 84 procentiem no OECD un ES valdībām.
“Somijas gadījums apstiprina, ka paātrināt pāreju no oglēm uz tīru enerģiju ir valstu pašu interesēs, jo tas palielina energoapgādes drošību un veicina ekonomisko izaugsmi,” saka Jūlija Skorupska, PPCA sekretariāta vadītāja.
“Tas arī pierāda, ka ar drosmīgām saistībām un proaktīvu valdību plānošanu, ogļu pāreja uz tīru var notikt daudz ātrāk, nekā kāds domāja par iespējamu.”
Tā kā 2025. gadā ir gaidāmi jauni nacionālie klimata mērķi, kas pazīstami kā nacionāli noteiktie ieguldījumi (NDC), PPCA saka, ka visām valstīm ir iespēja uzņemties saistības pakāpeniski pārtraukt ogļu enerģiju un sekot Somijas pēdās.
“Apņemoties 2035. gada NDC atteikties no oglēm un pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu, valstis var atvērt investīcijas tīrā enerģētikā un tādējādi veicināt ekonomikas izaugsmi, pazemināt elektroenerģijas cenas patērētājiem, kā arī veidot noturību un neatkarību, kas ir ieguvums visiem,” piebilst Skorupska.
