Pēdējo piecdesmit gadu laikā laulības jēdziens ir krietni mainījies. Zinātniski tehniskais progress ir atvieglojis cilvēku dzīvi, tāpēc viņiem ir mazāka nepieciešamība vienam pēc otra. Dzīve novedusi pie tā, ka tradicionālajā laulībā ir iestājusies dziļa plaisa, bet pasaulē tukšuma nemēdz būt. Tāpēc ir parādījušies jauni savstarpējo attiecību modeļi.
Ja agrāk laulība tika uzskatīta par obligātu, bet labas attiecības pēc principa – kā nu kuram veicas, tad tagad alternatīvos attiecību veidos galvenais ir labas attiecības, kuras nebūt nav obligāti jāreģistrē oficiāli. Katrs cilvēks var izvēlēties tādu savienību, kāda viņam vislabāk patīk. Galvenais ir atcerēties, ka laime laulībā nav atkarīga no tā, kāds modelis ir izvēlēts.
Tradicionāla laulība
Vēl nesen sabiedrība pazina tikai šādu laulības modeli – ar zīmogu pasē, laulības gredzeniem, ar vienu dzīvesvietu, kopīgu saimniecību un bērnu audzināšanu. Tradicionālā ģimenē tās galva bija vīrs, bet finanšu direktore – sieva. Šķiršanās gadījumā bērni paliek pie mātes, bet tēvs maksā alimentus.
Psihologi uzskata, ka tradicionālas laulības modelis ir sievietes sapņu par laimi iemiesojums – kaut nu tikai mīļotais cilvēks ir blakus, vairāk nekas nav vajadzīgs.
Parasti ir tā, ka uz desmit apmēram četrdesmit gadu vecām sievietēm ir tikai seši vīrieši. Taču nodzīvot zem viena jumta ilgi un laimīgi izdodas reti kuram. Rēķinot uz četrām laulībām, parasti ir trīs šķiršanās. Interesanti, ka par galvenajiem šķiršanās iemesliem vīrieši nosauc dvēseliskas tuvības trūkumu (37 procenti), ikdienišķa maiguma nepietiekamību (29 procenti) un rūpes (9 procenti). Diemžēl laulāto uzticību tradicionāla laulība nespēj garantēt.
Izmēģinājuma laulība
Šādu savienību mēdz dēvēt arī par civillaulību vai nereģistrētu laulību. Šāds attiecību modelis atšķiras no tradicionālā ar to, ka valsti neiepazīstina ar savām attiecībām. Civilsieva un civilvīrs dzīvo kopā, viņiem ir kopīga saimniecība, reizēm arī kopīgi bērni. Galvenais princips šādai laulībai – neviens nevienam neko nav parādā. Ja raksturi nesaskan, tad kaut vai rītdien katrs var iet uz savu pusi. Šķiršanās gadījumā var rasties problēmas ar īpašuma sadali. Šķiet, ka mūsdienu sievietēm šāds attiecību modelis patīk, lai arī tam ir savi mīnusi. Ar katru gadu šādu laulību skaits palielinās. Nereti notiek tā, ka daļa pāru, uzsākot savas attiecības, dzīvo nereģistrētā laulībā un tikai pēc pāris gadiem tās reģistrē dzimtsarakstu nodaļā.
Sezonas laulība
Šī laulība atšķiras no izmēģinājuma laulības ar stingri noteiktu tās ilgumu, piemēram, pusgadu, gadu, divu gadu vai citu termiņu pēc laulāto vienošanās. Kad noteiktais termiņš ir iztecējis, vīrs un sieva vienkārši izšķiras vai uz kādu laiku pagarina vienošanos. Šā laulības veida galveno principu formulējis franču rakstnieks Frederiks Begbeders, kurš uzrakstījis romānu Mīlestība dzīvo trīs gadus. Mūžīgas mīlestības nav, laulāto seksuālā pievilcība zūd apmēram pēc trim gadiem, cilvēki viens otram kļūst neinteresanti, un pienāk laiks šķirties, kamēr kopdzīve pilnībā nepārvēršas par mocībām. Cilvēkiem, kuri izvēlas sezonas laulības un nedomā par bērniem un kopīgu ligzdiņu, šķiršanās norit bez skandāliem un tiesas procesiem. Šāda laulība ir ļoti populāra jauniem eiropiešiem.
Komunālā laulība
Pats eksotiskākais laulības veids, pārdzīvojis hipiju laikus, kad zviedru ģimene kļuva par sava veida protestu pret buržuāziju. Tā ir ģimene, kas sastāv no vairākiem vīriešiem un sievietēm. Komunālā laulībā viss ir kopējs – dzīvojamā platība, īpašums, vīri, sievas, bērni. Visi dzīvo vienā teritorijā, vada kopīgu saimniecību un audzina pēcnācējus. Šādas komūnas locekļus apvieno ne tik daudz poligāms sekss (apmaiņa starp sievām un vīriem nevar būt), cik draudzīgas attiecības. Komunālā laulība – jaunu cilvēku teritorija, kam raksturīgi netradicionāli dzīves uzskati. Šādu laulību var sastapt ļoti reti, tā parasti ilgst tikai dažus gadus. Pēc tam ļaudis šķiras vai atrod sev citus partnerus.
Atklāta laulība
Atklāta laulība izskatās līdzīgi kā parasta tradicionāla ģimene. Taču patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Pastāv pieņēmums, ka abiem laulātajiem ir aizraušanās un intīmas attiecības ārpus ģimenes. Daļā ģimeņu sieva un vīrs savus mīlas piedzīvojumus neslēpj un pat atklāti tos apspriež (ekstremāls variants – piedalīšanās grupveida seksā). Otrā daļā ģimeņu (tā notiek daudz biežāk!) vainīgais vairāk vai mazāk maskējas. Laulātie izliekas, ka neredz lūpu krāsu uz krekla vai citas līdzīgas pazīmes. Šādas attiecības turas uz merkantiliem principiem. Piemēram, viens laulātais ir ļoti bagāts, un otrs pacieš viņa sānsoļus, bet ik pa laikam uzliesmo vēlme atriebties par to. Taču atklātā laulība ir pati īsākā un trauslākā no visām: kad vīrs un sieva meklē intīmas attiecības ārpus ģimenes, nekas vairāk kā viens jumts virs galvas viņus vairs nesaista.
Vieslaulība
Šādā laulībā pāris ir oficiāli noslēdzis laulību, bet katrs laulātais dzīvo atsevišķi. Viņiem nav kopīgas saimniecības. Viņi satiekas ik pa laikam kā labi draugi vai mīļākie. Katrs no viņiem ir brīvs no ģimenes pienākumiem un dzīvo savu dzīvi. Pētījumi liecina, ka šādas laulības ar laiku transformēsies kā tradicionālas laulības. Psihologi ir pārliecināti, ka tradicionāla laulība – tas ir sieviešu dzīves stils, bet vieslaulība ir ideāla vīriešiem: vienlaikus sieva ir, bet nav nepieciešamības atbildēt uz jautājumu: “Kur tu biji?” Skaidrs, ka arī sievietes šis laulības modelis apmierina – katru dienu nevajag gatavot pusdienas un vakariņas, mazāk jātīra un jāmazgā, ir vairāk brīva laika. Un vēl kas svarīgs – vīrs, kas atnāk uz randiņu elegantā kostīmā ar ziediem, ir daudz pievilcīgāks nekā neskuvies, kas stundām ilgi treniņbiksēs vāļājas gultā pie televizora. Rūpes par bērniem šādā laulībā gulstas uz mātes pleciem.
Vieslaulību parasti izvēlas jauni cilvēki vai nobrieduši, kuri ir materiāli patstāvīgi.
INTERESANTI
Sērijveida monogāmija
Sociologu fantāzijas par laulības nākotni sniedzas tālāk par vieslaulību. Šajā gadsimtā ilgstošas attiecības vienkārši nav iespējamas. Tā apgalvo amerikāņu pētnieki. Drīz vien monogāmiju nomainīs četrpakāpju partnerība. Pirmo laulību cilvēki noslēgs apmēram 20 gadu vecumā. Tas drīzāk būs nopietnu attiecību izmēģinājums. Pēc neilga laika tās nomainīs citas, labvēlīgākas attiecības (kā vieslaulība). Apmēram četrdesmit gadu vecumā pienāks laiks padomāt par bērniem un klusu ģimenes laimi, un cilvēki atkal mainīs partneri – šoreiz tas būs cilvēks, ar kuru nāksies audzināt bērnus. Meklējot ceturto sievu vai vīru, zinātnieki iesaka būt īpaši uzmanīgiem – ar šo partneri nāksies pavadīt daudzus vakarus pie kamīna. Un ja nu gadās nepiemērots partneris, tad labākie dzīves gadi būs izpostīti! Protams, nevajag pārāk nopietni uztvert šādas prognozes. Varbūt veiksies un tiks atrasta otra pusīte, ar kuru saskaņā tiks nodzīvoti ilgi un laimīgi gadi.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
