Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) Sinode “ar mīlestību aicina garīdzniekus un locekļus saglabāt miermīlīgu garastāvokli, uzturēt mūsu Baznīcas vienotību, stingri ievērojot mūsu Latvijas valsts likumus,” teikts LPB mājaslapā
Saeima 8.septembrī pēc prezidenta Egila Levita iniciatīvas atbalstīja likumprojektu par LPB izstāšanos no Maskavas patriarhāta – tas ir, Krievijas pareizticīgās baznīcas – varas.
“Šim lēmumam ir juridisks raksturs un pieņemtās izmaiņas attiecas uz Baznīcas juridisko statusu. Valsts noteica mūsu Baznīcas autokefālo statusu. Valsts noteikusi, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir juridiski neatkarīga no jebkura baznīcas centra, kas atrodas ārpus Latvijas, uzturot garīgu, lūgšanu un liturģisku kopību ar visām pasaules kanoniskajām pareizticīgo baznīcām. Statusa maiņa nemaina pareizticīgo ticību, dogmas, Baznīcas liturģisko dzīvi, kalendāra stilu, sakrālo liturģisko valodu, rituālus, tradīcijas un baznīcas iekšējo dzīvi”.
Atgādinām, ka līdz ceturtdienai, 8.septembrim, Latvijas Saeima steidzamības kārtā veica grozījumus likumā “Par Latvijas Pareizticīgo baznīcu”, nosakot LPB autokefālo statusu un atņemot LPB no Maskavas patriarhāta varas. Grozījumu iniciators bija Valsts prezidents Egils Levits. Pēc viņa teiktā, pirms likumprojekta iesniegšanas notikušas konsultācijas ar LPB, taču līdz piektdienas vakaram, 9.septembrim, pati LPB klusēja, politisko iniciatīvu nekomentējot.
Krievijas Pareizticīgā Baznīca reaģēja uz Latvijas Saeimas lēmumu par Latvijas Pareizticīgās baznīcas autokefāliju, nosaucot to par laicīgas valsts “traku antikonstitucionālu iejaukšanos” baznīcas lietās. Kā teikts Maskavas patriarhātā, no baznīcas tiesību normu viedokļa laicīgās varas iestādes nevar noteikt pareizticīgās baznīcas kanonisko statusu.
