Šodien publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi liecina, ka pēc divu mēnešu izlaides krituma šā gada martā Latvijas rūpniecībā tika reģistrēta izaugsme 1,5% apmērā. To noteica ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kā arī ieguves rūpniecībā, savukārt enerģētikas sektorā turpinājās sarukums, lai gan samazinājuma temps jau bija lēnāks nekā iepriekšējos divos mēnešos.
Apstrādes rūpniecības izlaide šā gada martā bija par 4,7% augstāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī, un izaugsmi nozarē veicināja vairāku apakšnozaru sniegums. Lielāko pozitīvo ietekmi radīja izlaides kāpums par 29,7% svārstīgajā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē. Gandrīz tikpat lielu devumu nodrošināja metālapstrādes izaugsme, gatavo metālizstrādājumu ražošanai martā gada griezumā palielinoties par 17,4%. Pēdējo gadu laikā, metālapstrādei pastāvīgi uzrādot izaugsmi, apakšnozare ir audzējusi savu īpatsvaru kopējā apstrādes rūpniecības izlaidē. Un, piemēram, Liepājā, kas ir viens no galvenajiem Latvijas metālapstrādes centriem, pēdējo gadu laikā šī nozare ir piedzīvojusi strauju attīstību, turklāt uz metālapstrādes izaugsmi vērsts skatījums šajā Kurzemes pilsētā dominē arī šobrīd.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Informācijas sagatavotāja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
