Kodolenerģija ir viens no zemu emisiju enerģijas avotiem, un tās attīstība Eiropā pēdējos gados tiek apspriesta kā daļa no klimata mērķu sasniegšanas.
Modulāro reaktoru (SMR) attīstība pasaulē ir agrīnā attīstības stadijā, to izvērtēšana prasa padziļinātu analīzi, pārdomātu pieeju un ciešu sabiedrības iesaisti. Ņemot vērā šos aspektus, Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) otrdien, 6. maijā, iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu. Šis ziņojums iezīmē iedīgli strukturētai izpētei un sarunām, tostarp ar Igauniju, kurai jau ir lielāka pieredze šajā jomā.
“Pasaulē turpinās modulāro reaktoru (SMR) attīstība, kas nav noslēgusies ar strādājošu SMR staciju. Arī šī iemesla dēļ Latvijā atrodamies agrīnā plānošanas posmā. Mums ir būtiski sākt ar pamatlietu izstrādi un padziļinātu izpēti, kas neprasa lielas investīcijas – piemēram, pētījumi, diskusijas. Tāpēc arī sagatavojām šādu visaptverošu ziņojumu, ar kuru iepazīstinājām valdības pārstāvjus. Tas ļaus valstij būt gatavai, kad būs lielāka skaidrība par SMR tehnoloģiju attīstību,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Vai Latvijas ražošanas bilancē ir vieta arī atomenerģētikai? Atbilde meklējama saražotās elektroenerģijas cenā salīdzinājumā ar alternatīviem avotiem – vējš, saule, hidroresursi. Elektroenerģijas ražošanas izmaksas SMR potenciāli veidotu ap 85 eiro/MWh, tikmēr jaunu ražošanas avotu izbūves gadījumā – sauszemes vēja un saules parkiem tās ir ap 35-55 eiro/MWh, bet hidroelektrostacijai – līdz 108 eiro/MWh.
Tuvāko 10–20 gadu laikā SMR tehnoloģijām varētu būt potenciāls kļūt par efektīvu risinājumu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, īpaši ņemot vērā to salīdzinoši potenciāli īso būvniecības laiku nākotnē – 3 līdz 5 gadi, salīdzinot ar tradicionālo atomelektrostaciju 6–8 gadu būvniecības ciklu. SMR tehnoloģijas izstrādātas ar īpašu uzsvaru uz drošību, kas ļauj nodrošināt augstāku automatizācijas līmeni, salīdzinot ar iepriekšējās paaudzes reaktoriem.
Tomēr šobrīd SMR tehnoloģijas vēl ir attīstības sākumstadijā un ir salīdzinoši dārgas – pasaulē vēl nav neviena funkcionējoša SMR. Pirmā pilotprojekta ieviešana varētu noslēgties Kanādā ap 2030. gadu. Provizoriskās investīcijas 300 MW SMR izbūvei tiek lēstas ap 2,1 miljardu eiro, papildus ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar uzraudzību un regulatīvo funkciju veikšanu.
Atbilstoši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras izstrādātajām kodolenerģijas vadlīnijām, SMR attīstība nav iedomājama bez uzraudzības iestādes izveides. Attiecīgi štata vietu skaits uzraudzības iestādē ir lēšams ap 40, paredzot 1,4 milj. eiro lielas izmaksas gadā.
“Kodolenerģētikas attīstību nenosaka tikai ekonomiskie faktori. Vienlīdz svarīga ir gatavība ieguldīt izglītības sistēmā un veicināt augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, kas nepieciešami gan stacijas būvniecībai, gan tās drošai ekspluatācijai. Jāpiebilst, ka enerģētikas nozare jau šobrīd saskaras ar grūtībām kvalificētu speciālistu piesaistē, un kodolenerģijas jomā šie izaicinājumi ir vēl izteiktāki,” norāda klimata un enerģētikas ministrs.
Gatavojot informatīvo ziņojumu, KEM ar Latvijas pētniecības ekspertiem vienlaikus diskutēja par kodoldegvielas noglabāšanas iespējām. KEM ieskatā, radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa apglabāšanai lietderīgāk būtu iesaistīties kopīgos projektos, piemēram, Somijas Onkalo vai Zviedrijas Forsmark dziļo ģeoloģisko glabātavu izmantošanā.
Tikpat būtisks aspekts ir sabiedrības atbalsts. Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas datiem, sabiedrības atbalsts kodolenerģijas attīstībai Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis. Ja 2020. gadā sabiedrības (noteikti atbalsta/drīzāk atbalsta) nostāja par atomenerģijas izmantošanu bija 27%, tad 2021.gadā tie bija jau 39%, bet 2022.gadā – 49%.
Kaimiņvalsts Igaunija kodolenerģijas jautājumu pēta jau kopš 2019. gada. 2024. gada 12. jūnijā Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu atbalstīt kodolenerģijas ieviešanu, iekļaujot to Enerģētikas attīstības plānā līdz 2035. gadam. Tas gan vēl nedod tiesības būvēt atomelektrostaciju, bet kalpo par pamatu turpmākai regulējuma izstrādei.
Latvija ir ieinteresēta sekot Igaunijas pieredzei, īpaši drošības regulējuma aspektā. Līdz ar ziņojuma izskatīšanu Ministru kabinetā, KEM ir saņēmusi atļauju uzsākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju par iespējamu sadarbību un turpinās padziļinātu izpēti par kodolenerģijas programmas izstrādi saskaņā ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadlīnijām. Šiem pētījumiem paredzētais finansējums tiks nodrošināts no jau piešķirtajiem KEM budžeta līdzekļiem. Iepirkuma sagatavošana plānota līdz 2025. gada 1. septembrim.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra lēš, ka kodolreaktoru jauda pasaulē līdz 2050. gadam dubultosies – no 415 GW 2020. gadā līdz vairāk nekā 810 GW 2050. gadā.
