Karte parāda mirstības rādītājus, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu pa valstīm. Tā ņemta no OECD un Eiropas Komisijas atbalstītā Eiropas Vides aģentūras ziņojuma.
Smalkās daļiņas izraisīja aptuveni 239 000 nāves gadījumu Eiropā, bet dažās kontinenta daļās slogs bija jūtams dziļāk nekā citās.
Gaisa piesārņojums ir nāvējošs drauds sabiedrības veselībai, taču dažas Eiropas daļas ir pakļautas daudz lielākam riskam nekā citas.
Gaisa piesārņojums ir saistīts ar plaušu vēzi, sirds un elpceļu slimībām, insultu, sliktiem dzemdību rezultātiem un daudz ko citu.
Tas ir īpaši bīstams gados vecākiem cilvēkiem, izraisot aptuveni 4 procentus no visiem nāves gadījumiem pieaugušajiem vecumā no 65 gadiem.
2021. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) atjaunināja savas gaisa kvalitātes vadlīnijas, samazinot slāpekļa dioksīda un sīko daļiņu (PM2.5), piemēram, putekļu, dūmu un izplūdes gāzu kvēpu, ikgadējās koncentrācijas slieksni.
Šomēnes stājās spēkā stingrāki gaisa kvalitātes noteikumi, kuru mērķis ir līdz 2030. gadam tuvināt Eiropas Savienību PVO standartiem un uzliek dalībvalstīm pienākumu uzraudzīt tādus piesārņotājus kā sīkās daļiņas, melnais ogleklis un amonjaks.
Plāns ir “viena no lielākajām sabiedrības veselības intervencēm paaudzes laikā,” uzsver Barselonas Globālās veselības institūta pilsētplānošanas, vides un veselības iniciatīvas direktors Marks Nīvenhuijsens.
Kopumā PM2.5 iedarbība Eiropā 2021. gadā izraisīja aptuveni 239 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, bet vēl 48 000 cilvēku nomira slāpekļa dioksīda iedarbības rezultātā, liecina Eiropas Vides aģentūras dati.
Pašlaik visas ES valstis ziņo par slāpekļa dioksīda līmeni, kas pārsniedz PVO ieteikto līmeni, taču dažas gaisa piesārņojums skar vairāk nekā citas.
Saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu Centrālajā un Austrumeiropā ir visaugstākais ar PM2,5 saistītais mirstības līmenis.
“Lielākā plaisa Eiropā, ko mēs redzam, ir austrumi un rietumi un tas ļoti atbilst IKP un sociālekonomiskajam stāvoklim divos reģionos,” atzīst Kopenhāgenas Universitātes vides epidemioloģijas profesore un Eiropas Respiratorās biedrības vides un veselības komitejas locekle Zorana Jovanoviča Andersena
Nīvenhuijsena pētījumi pilsētas līmenī uzsver dažādās problēmas, ar kurām saskaras dažādas Eiropas daļas.
Ziemeļitālijā, Polijā un Čehijas Republikā ir novērots paaugstināts PM2,5 mirstības līmenis, ko galvenokārt izraisa humānie avoti, piemēram, ogļu dedzināšana, lai apsildītu mājas un lauksaimniecības nozare.
Tikmēr NO2 mirstība, ko galvenokārt nosaka automašīnu satiksme un rūpniecības sektors, bija visaugstākā Rietumeiropas un Dienvideiropas lielākajās un galvaspilsētās.
“Vajag regulēt gaisa piesārņojumu”
Dažas valstis veic pasākumus, lai ierobežotu piesārņojuma līmeni, tostarp Dānija, kas varētu kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas 2030. gadā ieviesīs oglekļa nodokli lopkopībai.
Savukārt atjauninātā ES direktīva paredz pilsoņiem ar piesārņojuma izraisītām veselības problēmām tiesības vērsties tiesā, ja tā neatbilst ES gaisa kvalitātes noteikumiem.
Tomēr ESAO un Eiropas Komisijas ziņojumā teikts, ka, lai gan ES ir ceļā uz to, lai līdz 2030. gadam par 55 procentiem samazinātu ar PM2,5 saistītu nāves gadījumu skaitu, vides riska faktori, piemēram, gaisa piesārņojums un klimata pārmaiņas, ir “pieaugošie draudi sabiedrības veselībai. “.
Tas ir tāpēc, ka zinātnieki šodien zina vairāk par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību, un šķiet, ka tas rada risku cilvēkiem zemākā līmenī, nekā tika atzīts iepriekš, sacīja Nieuvenhuijsens un Andersena.
“Pat ja jūs diezgan ievērojami samazinat gaisa piesārņojuma līmeni, jūs ne vienmēr varat tik daudz samazināt ietekmi uz veselību,” sacīja Nieuvenhuijsens.
Gaisa piesārņojums var būt lielākais vides veselības apdraudējums, ar ko saskaras Eiropa, taču tas mēdz pārklāties ar citiem faktoriem, piemēram, zaļo zonu trūkumu , trokšņa piesārņojumu un ārkārtēju karstumu, kas visi ietekmē cilvēku veselību.
Tā kā dažas no šīm problēmām ir grūtāk atrisināmas, piemēram, klimata pārmaiņas, Andersena sacīja, ka veselības aizsardzības vārdā ir nepieciešams ierobežot gaisa piesārņojumu.
“Mēs esam samazinājuši gaisa piesārņojumu, un mēs zinām, kā to izdarīt, un daudzas valstis rīkojas,” sacīja Andersena.
“Tuvojas jauni izaicinājumi, tāpēc mums ir jāregulē gaisa piesārņojums – vecā problēma.”
