38 gadus vecais Latvijas iedzīvotājs no Raganas Kārlis Ozoliņš ar sievu un diviem bērniem pirms vairāk nekā gada pārcēlās uz dzīvi Baltkrievijā un iegādājās māju Verhņedvinskas rajona Rosicas ciemā. Latviešu ģimene vērsās pēc bēgļa statusa Baltkrievijas Iekšlietu ministrijā, taču tur viņiem atteica, tāpēc viņi iesniedza pieteikumu Minskas centrālā rajona tiesā. Par šī gada 16.jūnija tiesas lēmumu šodien raksta Telegram kanāls “Vitebsk, ja guļaju.”
Aizsardzības lūgumos Ozoliņš un viņa kundze sacīja, ka nevēlas atgriezties Latvijā, jo ir ārkārtīgi negatīva attieksme pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un tiem, kas atbalsta Krieviju un Baltkrieviju. Turklāt viņi uzskata, ka Latvijas varas iestādes liedz Ozoliņam veikt uzņēmējdarbību, un viens no iemesliem ir “obligātā vakcinācija pret COVID-19 un stingra pretepidemioloģisko standartu ievērošana, piemēram, masku nēsāšana, kas ir nedroša viņu veselībai un viņu bērniem.”
Pieteikuma izskatīšanas laikā Baltkrievijas mediju pastiprinātas uzmanības rezultātā Ozoliņš un viņa dzīvesbiedre kļuva par sabiedrībā zināmiem aktīvistiem, teikts viņu paziņojumā tiesai. Latvijas televīzijā tika rādīta reportāža par ģimeni. Bet baltkrievu “Seļskaja Gazeta” publicēja apjomīgu rakstu.
Tiesa norādīja arī, ka iesniedzēji bija latvieši pēc tautības un “nav informācijas par latviešu vajāšanu pēc tautības Latvijā”. Tāpat Baltkrievijas tiesai nav datu par kristiešu vajāšanu Latvijā.
Rezultātā tiesa secināja, ka Ozoliņam un viņa ģimenes locekļiem nebija pamatota bailēm kļūt par vajāšanas upuriem Latvijā.
“Pēc pieejamās informācijas 2021.gadā Latvija joprojām bija valsts ar stabilu demokrātiju, labi attīstītu un uzticamu vēlēšanu sistēmu, aktīvu pilsonisko sabiedrību, neatkarīgiem medijiem un labi funkcionējošām pašvaldību struktūrām,” teikts tiesas lēmumā.
Tiesa atsaucās arī uz Baltkrievijas Ārlietu ministrijas datiem. Pēc viņu domām, Latvijā pieauguši tarifi siltumapgādei un cenas. Un tas mudina cilvēkus pārcelties uz Baltkrieviju tikai ekonomisku iemeslu dēļ.
”Latvijas sociālajos medijos klīst runas par iespējām pārceļoties “ietaupīt uz reģistrāciju”, virzoties uz īpašo aizsardzības statusu piemērošanu,” teikts tiesas lēmumā.
Tajā pašā laikā iesniedzējiem ir nekustamais īpašums Baltkrievijā, kas dod pamatu termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai valstī.
Tiesa atstāja spēkā Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas departamenta rīkojumu par atteikšanos piešķirt bēgļa statusu un alternatīvo aizsardzību.
Iepriekš par savu pārcelšanos uz Baltkrieviju Ozoliņš stāstīja arī Krievijas aģentūrai Sputnik. Viņš sacīja, ka “Eiropa, kā arī principā Latvija, manā skatījumā virzās uz iznīcību”.
