“Šodienas karš vēl vienu reizi pierādīja, ka nevajag tērēties tukšām sarunām un bezjēdzīgām tikšanām,” žurnālista Edvarda Žičkaus vadītajam raidījumam “Dzīve ir skaista” atzina Laima Vaikule.
Leģendārā latviešu dziedātāja, kura pavasarī svinēs savu 70. dzimšanas dienu, vēra savas luksusa mājas durvis Jūrmalā filmēšanas grupai no Lietuvas un drosmīgi stāstīja par neērtākajām tēmām
Lai gan labiekārtotajā teritorijā līdzās milzīgajai zvaigžņu ģimenes mājai atrodas spa centrs, tagad no koncertiem brīvās stundas viņa kopā ar vīru Andreju pavada nevis peldoties baseinā, bet gan skatoties ziņas televizora ekrānā. “Vai ievērojāt, ka pirms Krievija uzbruka Ukrainai, mēs visi dzīvojām tik nevērīgi. Visas robežas ir atvērtas, bizness griežas. Lielākā problēma bija kādas krāsas blūzi šodien valkāt – baltu vai melnu. Dzīve bija ļoti skarba. Un pēkšņi sākās karš. Viss kļuva nenozīmīgs
Ilgu laiku pat nagu krāsošana bija pretīga. Laika gaitā es sapratu, ka politika ir liels ļaunums. Viss tajā ir tik sagrozīts, ka tajā nav ne kripatiņas patiesības. Un vienīgais, ko var darīt parasts cilvēks, ir balsot vēlēšanās, jo tā ir vienīgā iespēja kaut ko mainīt,» ekskluzīvās intervijas laikā Lietuvas žurnālistiem sacīja L. Vaikule
Dziedātāja ar bažām vēro ne tikai Ukrainā notiekošo, bet arī notikumus Izraēlā, kur bāzējas daudzi viņas tuvākie draugi. “Man ir jājūt pasaules pulss. Turpinu cerēt, ka cilvēki nāks pie prāta, – dzīvesstila raidījumā ”Dzīve ir skaista” atklāja dziedātāja un neslēpa, ka pārdzīvo lielu vilšanos periodu. – Man likās, ka cilvēki ir labāki, ka taisnībai ir jāuzvar. Ja kāds melo, viņš tiks atmaskots un meli neizdosies. Diemžēl pagaidām meli uzvar. Karš Ukrainā ir absolūti nepareizs.
Arī karš Izraēlā ir pilnīgi nepareizs. Un tad notiek demonstrācijas Palestīnas atbalstam, lai gan tieši šajā valstī joprojām tiek turēti ķīlnieki. Viņi kļūst kā sekundāri. Izraēlai tika brutāli uzbrukts, un tas, kurš ir uzbrucējs, ir sliktais. Un šeit viņi cenšas atsaukt atmiņā visus pagātnes stāstus. Bet mēs dzīvojam šodien, mēs esam šodienas bērni, tad kāpēc mēs nevarētu būt godīgi un taisnīgi šodien? Kāpēc atcerēties to, kas notika pirms 100 gadiem?
Es negribu! Mēs esam eiropieši, un es nevēlos runāt par to, kas notika pirms 40 gadiem. Nekad neatskatieties atpakaļ. Nav nepieciešams atgriezt neko, kas kādreiz bija.”
