Kad cilvēks nonāk sarežģītā situācijā vai saskaras ar grūtu uzdevumu, viņam bieži tiek ieteikts “pārgulēt ar problēmu”, kas nozīmē, ka pēc miega nāks prātā iespējamā izeja vai pareizais risinājums. Amerikāņu psihologi nesen ir pierādījuši, ka tehnika patiešām darbojas un, ka pietiek pat ar īsu dienas snaudu, lai radītu pozitīvu efektu. Pētījums publicēts žurnālā Journal of Sleep Research.
Iepriekšējie pētījumi liecina, ka ātra acu kustība jeb REM miegs stimulē radošo domāšanu, stiprinot savienojumus starp atšķirīgām atmiņām. Šis posms, ko papildina ātra acu kustība un palielināta smadzeņu darbība, var palīdzēt integrēt un pārstrukturēt esošo informāciju.
Psihologu grupa no Teksasas Universitātes (ASV) veica eksperimentālu testu, lai noskaidrotu, vai subjekti spēs tikt galā ar uzdevumiem, kurus viņi nespēj atrisināt uzreiz pēc īsas dienas snaudas.
Brīvprātīgie pētījumam — 58 cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem — tika pieņemti darbā no vienas universitātes studentu vidus. Par dalību viņi tika stimulēti ar naudu vai mācību ieskaiti. Subjekti tika nejauši iedalīti divās grupās: miega un nomodas.
Pirms eksperimenta visiem dalībniekiem tika novērtēts iepriekšējās nakts miega ilgums un kvalitāte, izmantojot specializētu anketu, lai nodrošinātu šī faktora viendabīgumu. Brīvprātīgie miega grupā papildus aizpildīja Pitsburgas miega kvalitātes indeksa anketu, kas raksturo viņu miegu pēdējā mēneša laikā.
Pirmajā posmā datora ekrānā pa vienai tika parādītas astoņas problēmas. Piemērs: “Kā dārznieks var iestādīt četrus kokus vienādos attālumos vienu no otra?” Subjektiem tika dotas trīs minūtes, lai padomātu par risinājumu un pierakstītu to uz papīra lapas. Tad uz minūti ekrānā parādījās pareizā atbilde un tika lūgts to atcerēties. Lai turpinātu, bija jānospiež atstarpes taustiņš uz tastatūras.
Pēc pirmo astoņu uzdevumu uzrādīšanas sekoja piecu minūšu pārtraukums, pēc kura sākās otrais posms. Dalībniekiem tika uzdoti vēl astoņi jautājumi, kas bija strukturāli līdzīgi iepriekšējiem. Piemēram: “Kā jūs varat sakārtot sešus sērkociņus tā, lai tie veidotu četrus vienādmalu trīsstūrus?” Katra uzdevuma veikšanai viņiem atkal tika dotas trīs minūtes, taču pareizā atbilde vairs netika parādīta ekrānā.
Pēc tam brīvprātīgie no atpūtas grupas tika atbrīvoti no laboratorijas divu stundu atpūtai, kuras laikā viņiem tika lūgts negulēt un nelietot alkoholu vai citas psihoaktīvas vielas. Miega grupas dalībnieki šajā laikā gulēja tumšā, klusā laboratorijas telpā. Viņu smadzeņu darbība tika uzraudzīta, izmantojot elektroencefalogrāfiju.
Pēc pārtraukuma abu grupu subjekti atgriezās pie uzdevumiem un mēģināja atrisināt tos, ar kuriem iepriekš nebija tikuši galā. Viņiem arī tika lūgts veikt testu, lai pārbaudītu, vai viņi iegaumē risinājumu metodes, kas tika parādītas pirmajā posmā. Turklāt dalībniekiem tika lūgts novērtēt pirmās un otrās uzdevumu sērijas līdzību.
Galu galā pētnieki atklāja, ka miega grupas subjekti paveica ievērojami lielāku skaitu uzdevumu nekā dalībnieki, kuri negulēja. Panākumi nebija saistīti ar spēju atšķirībām starp indivīdiem, jo pirms divu stundu pārtraukuma starp grupām nebija atšķirību sniegumā. Tāpat psihologi nekonstatēja būtiskas atšķirības starp grupām parādīto risinājumu atcerēšanā.
Interesanti, ka brīvprātīgie, kuri bija aizmiguši, augstāk novērtēja pirmās un otrās uzdevumu sērijas līdzības. No tā varam secināt, ka miegs palīdzēja atpazīt slēptās attiecības starp uzdevumiem, ko dalībnieki uzreiz nepamanīja. Visbeidzot, pētnieki atklāja pozitīvu korelāciju starp atrisināto problēmu skaitu un REM fāzes ilgumu tiem, kas gulēja.
”Tādējādi eksperiments parādīja, ka procesi smadzenēs miega laikā var uzlabot cilvēka izpratni par problēmu, ar kuru viņi saskaras. Rezultātā tas var palīdzēt to atrisināt pēc pamošanās”, paskaidroja viens no pētniekiem.
