Ir vispārpieņemts, ka katru dienu cilvēkam, kurš rūpējas par savu veselību, ir jāveic vismaz 10 tūkstoši soļu. Izrādījies, ka šis skaitlis ir bijis tikai kāda Japānas uzņēmuma mārketinga triks. Jaunā pētījumā ārsti nonāca pie secinājuma, ka šī norma nebūt nav panaceja, un staigāt var arī ne tik daudz.
Cilvēkam, kurš ir pieradis pie mazkustīga dzīvesveida, ir ārkārtīgi grūti katru dienu pēkšņi sākt iet 10 tūkstošus soļu. Un vai tas ir nepieciešams? Uz šo jautājumu mēģināja atbildēt – un atbildēja! – amerikāņu zinātnieki. Masačūsetsas universitātes pētnieku grupa ir nomierinājusi tos, kas vēlas pagarināt savu dzīvi un uzlabot veselību. Izrādījās, ka pietiek ar aptuveni sešiem tūkstošiem soļu katru dienu.
No kurienes radās mīts par desmit tūkstošiem? Ļoti vienkārši – mārketings. Japānā uzņēmumā ”Yamasa Clock and Instrument Company” reiz izdomāja, kā nopelnīt naudu ažiotāžā ap Tokijas olimpiskajām spēlēm 1964. gadā. Viņi izlaida pedometru, ko viņi sauca par “Manpo-kei” – “10 000 soļu”.
Ar cik soļiem tiešām pietiek?
2021. gadā Lietišķo zinātņu institūta pārstāve Amanda Paluča un viņas komanda jau pētīja šo jautājumu. Tad viņi publicēja pētījumu, kura rezultātos teikts: noejot vismaz septiņus tūkstošus soļu dienā, priekšlaicīgas nāves iespējamība samazinās par 50-70%. Bet ko nozīmē “vismaz”? Un zinātnieki turpināja pētījumus.
Tā kā joprojām ir jautājumi par to, vai vairāk ir labāk un vai visu šo soļu saspiešana ātrākā tempā ir jebkādā veidā noderīga, pētnieku grupa paplašināja savu pētījumu mērogu, iekļaujot tajā arī iepriekš publicētos pētījumus.
Viņu 2022. gada metaanalīze ietvēra informāciju par veselību un soļu skaitu 47 471 pieaugušajam no Āzijas, Austrālijas, Eiropas un Ziemeļamerikas. Viņi atklāja, ka 25 procentiem pieaugušo, kuri katru dienu soļoja visvairāk, ir par 40 līdz 53 procentiem mazāka iespēja nomirt, salīdzinot ar tiem, kuri soļu uzskaitē atradās tajos 25 procentos.
Pieaugušajiem vecumā no 60 gadiem šis samazinātais risks pārsniedza aptuveni 6000 līdz 8000 soļu dienā. Turpināšanai var būt arī citas priekšrocības, taču samazināta nāves iespēja tajā nav.
Pētījumā atklājās, ka jaunāki cilvēki varētu staigāt nedaudz vairāk, taču nav pierādījumu, ka viņi noteikti dzīvotu ilgāk, noejot vairāk nekā 8000 līdz 10 000 soļu dienā.
Runājot par soļu ātrumu, komanda atklāja, ka apjoms ir tas, kas patiešām ir svarīgs.
“Vissvarīgākais ir tas, ka ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka pat nedaudz vairāk pārvietoties ir veselīgi, īpaši tiem, kuri izkustas ļoti maz,” sacīja Paluča.
Nekas no tā nenozīmē, ka mēs neiegūtu, ja citos veidos vairāk nodarbinātu mūsu ķermeni.
