Francijas premjerministrs Fransuā Bairū ir ierosinājis 2026. gada budžeta priekšlikumā atcelt divas valsts svētku dienas, lai samazinātu kopējos izdevumus, vienlaikus palielinot aizsardzības izdevumus.
Bairū ierosināja atcelt Lieldienu pirmdienu un 8. maiju, kas ir diena, kurā piemin sabiedroto uzvaru Otrā pasaules kara beigās Eiropā.
Viņš teica, ka dažādās banku brīvdienas maija mēnesi ir pārvērtušas par gruyère — caurumotu Šveices sieru —, lai gan piebilda, ka ir atvērts arī citiem ieteikumiem.
Bairū riskē, ka rudenī parlaments noraidīs viņa budžetu, kas galu galā varētu izraisīt viņa valdības sabrukumu.
Taču otrdien viņš uzsvēra, ka Francijai — eirozonas otrajai ekonomikai — draud “nāvīgas briesmas” tikt sagrautai parādu dzīlēs.
Stāvot pie podesta, kuru rotāja vārdi “Patiesības brīdis”, Bairū vairāk nekā stundu runāja, ieskicējot virkni drosmīgu pasākumu, kuriem, viņaprāt, vajadzētu kontrolēt gada budžeta deficītu.
Tie ietver valsts izdevumu iesaldēšanu nākamajam gadam, nodokļu atvieglojumu atcelšanu turīgajiem un ierēdņu skaita samazināšanu.
Budžetā jāņem vērā arī prezidenta Emanuela Makrona aicinājums nākamgad palielināt Francijas aizsardzības izdevumus par 3,5 miljardiem eiro un pēc tam vēl par 3 miljardiem eiro 2027. gadā.
Taču visvairāk uzmanību piesaistīja priekšlikums saīsināt divas maija valsts svētku dienas. Bairū sacīja, ka Lieldienu pirmdienai “nav reliģiskas nozīmes” un visai tautai ir jāstrādā un jāražo vairāk.
Viņa ideja nekavējoties nonāca ziņu virsrakstos un izraisīja nosodījumu no vairākām pusēm.
Galēji labējā partija “Nacionālais pulcējums” (RN) to nosodīja kā uzbrukumu Francijas vēsturei un Francijas strādniekiem, savukārt Zaļās partijas līdere Marina Tondeljē pauda nožēlu, ka diena, kurā pieminēja uzvaru pret nacismu, vairs nebūs svētku diena.
Pēc runas žurnālistu spiediena Bairū sacīja, ka viņa priekšlikums ir “vienkārša aritmētika”.
“Ja vēlamies noturēties uz kursa, mums jāatrod vairāk nekā 40 miljardi eiro,” apgalvoja Bairū, atsaucoties uz 43,8 miljardiem eiro, kas Francijai jāsamazina no sava budžeta, lai ierobežotu parādu, kas, viņaprāt, pieaug par 5000 eiro katru sekundi.
Francijas valdības mērķis ir samazināt budžeta deficītu no 5,8% pagājušajā gadā līdz zem 4,6% nākamgad un līdz zem 3% līdz 2029. gadam, sacīja Bairū.
Strīdīgā situācijā esošais centriski noskaņotais premjerministrs amatā ir tikai kopš decembra, turpinot Mišela Barnjē īslaicīgo premjerministra amatu.
Barnjē valdība izmantoja izpildvaru, lai virzītu savu likumprojektu, kura mērķis bija ierobežot Francijas budžeta deficītu, izmantojot vēl stingrāku budžetu nekā Bairū.
Šis solis izrādījās nepieņemams Nacionālajam rallijam un kreiso partiju pārstāvjiem, kas visi balsoja pret Barnjē, izraisot valdības sabrukumu neuzticības balsojumā pirmo reizi kopš 1962. gada.
Tās pašas frakcijas tagad draud to darīt vēlreiz, kad rudenī tiks balsots par Bairū budžetu.
Žans Liks Melanšons no radikālās kreisās partijas “France Unbowed” (LFI) sacīja, ka premjerministrs ir jāgāž, savukārt RN līdere Marina Lepēna apsūdzēja Bairū par to, ka viņš dod priekšroku “uzbrukt francūžiem, strādniekiem un pensionāriem, nevis samazināt izšķērdību”, un solīja viņu gāzt, “ja viņš nepārskatīs savus plānus”.
Bet Bairū sacīja, ka viņa valdība “vēlas mainīt lietas”, lai atjaunotu valsts finanses, un to darīs, “neskatoties uz neuzticības balsojuma risku”.
Kopš pagājušās vasaras negaidītajām pirmstermiņa vēlēšanām Francijas parlaments ir dziļi sašķelts trīs blokos, kas ir pretojušies sadarbībai. Vēl vienas vēlēšanas varētu novest pie līdzīga strupceļa.
Ja Bairū valdība sabruks, prezidentam Makronam būs jāizvēlas pēctecis vai jāieceļ neievēlēta tehnokrātu valdība — neviens no šiem variantiem nebūtu pieņemams deputātiem.
Viņa paša popularitāte ir zem 25%, un ir izskanējusi skaļa prasība viņam atkāpties no amata ātrāk nekā otrā termiņa beigās 2027. gadā, kam viņš ir pastāvīgi pretojies.
