Kultūra un māksla senioru aprūpes iestādēs nereti tiek uztvertas kā jauka, taču nebūtiska izklaide – koncerti, kāda ekskursija, īslaicīgi pasākumi, kas uz mirkli uzlabo noskaņojumu. Tomēr māksla aprūpes iestādēs var būt daudz vairāk nekā tikai skaists fons pelēkai ikdienai – kultūras un radošās izpausmes veicina psiholoģisko labklājību un sociālo integrāciju, vairo senioru interesi par dzīvi. Tāpat dažādas kultūras un mākslas nodarbības ir arī spēcīgs terapijas instruments, kas veicina kognitīvās funkcijas.
Senioru aprūpes iestādēs draudzībai un socializācijai ir īpaša nozīme — tās spēj būtiski uzlabot ikdienas noskaņojumu un dzīves kvalitāti. Taču bieži vien ir nepieciešams īpašs impulss, lai rosinātu savstarpējas sarunas un iepazīšanos, jo seniori mēdz noslēgties sevī. Tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem aprūpes darbiniekiem ir iepazīstināt iemītniekus savā starpā un veicināt draudzību – tas ir caurviju motīvs, kas raksturo visas kultūras un mākslas terapijas nodarbības senioru aprūpes iestādēs. Tāpat ārkārtīgi svarīga ir iespēja izstāstīt sevi – dzīve ir bijusi tik pilna, ka gribas savu stāstu kādam nodot tālāk. Dalīšanās ar atmiņām un pieredzi uzlabo noskaņojumu, un ar laiku izveidojas pat ilgstošas, sirsnīgas attiecības. Galu galā — draudzība ir visefektīvākā terapija, kas atdzīvina ikdienu, stiprina piederības sajūtu un dod jaunu jēgu dzīvei.
Savā pieredzē dalās Ilze Dātava, sociālās aprūpes rezidences “Adoro” animatore jeb brīvā laika nodarbību organizatore, profesionāla aromterapeite ar sociālā pedagoga un Latvijas Mākslas akadēmijas izglītību. “Strādājot ar senioriem, jārēķinās, ka viņiem ir savādākas dzīves nepieciešamības – nevajag pacelt enerģijas līmeni, lai pēc tam varētu mesties darbos, nevajag atslābināt no ikdienas stresa. Tā visa vietā – vajag uzmundrināt un palīdzēt izkustēties – ārā no gultas, istabas, ikdienas, rutīnas. Ieraudzīt, piedzīvot kaut ko jaunu. Un visa atslēgas vārds – jēgpilni. Arī senioriem gribas jaunu informāciju, sekot līdzi visam, kas notiek. Saņemt sajūtu, ka tu vēl joprojām esi daļa no dzīves un sabiedrības.”
Lai arī, piedāvājot un organizējot dažādas terapijas nodarbības, tiek ievērots brīvprātības princips, vienmēr vērts uzrunāt individuāli un piedāvāt vairākkārt – lai iekšēja nepārliecinātība par savām prasmēm vai ieslīgšana rutīnā nekļūtu par šķērsli ieguvumiem, ko sniedz dažādās nodarbību iespējas. “Iet pie tiem, kas atsakās, protams, ir izaicinājums. Senioriem bieži raksturīga iekapsulēšanās sevī. Mazā pasaulīte kļūst pietiekama, bet tā ne vienmēr ir laimīga,” norāda animatore. “Taču vienmēr, kad senioram izdodas, viņa pašsajūta uzlabojas!”
Rīgas Stradiņa universitātes Veselības un sporta zinātņu fakultātē tiek piedāvāts apgūt Profesionālā maģistra studiju programmu Mākslas terapija. Tās ietvaros sociālās aprūpes iestādēm reizi gadā, pavasarī, ir iespēja pieteikties un piedāvāt studentiem prakses vietu, lai seniorus nodrošinātu ar dažādām mākslas terapijas aktivitātēm.
Drāmas terapija
Drāmas terapijas nodarbībās dalībnieki ne tikai piedalās teātra spēlēs un improvizācijās, bet arī atdzīvina personīgos stāstus, tādējādi stiprinot identitātes izjūtu un mazinot vientulību. Radošā vide ļauj atklāt jaunas komunikācijas formas, veicina empātiju starp iemītniekiem un palīdz mazināt demences simptomus.
Arī Rita, viena no studentēm, kas prakses ietvaros pasniedza Drāmas terapiju sociālās aprūpes rezidencē, atzīst: “Drāmas terapijai var būt būtiska loma darbā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem pansionātos, palīdzot mazināt vientulību, trauksmi un depresiju, kas šajā vecuma posmā ir izplatītas problēmas. Tā piedāvā iespēju atgūt zaudētās dzīves lomas, veicina orientēšanos tagadnē un sociālo mijiedarbību, savukārt stāsti, humors un improvizācija var stiprināt pašapziņu, garīgo mundrumu un mazināt stigmatizāciju. Tāpat jāuzsver socializēšanās aspekts – iespēja satikt cilvēkus, ar ko kopā pavadīt laiku, uzzināt vienam par otru, atrast kopīgo un galvenais – iespēja sniegt un saņemt atbalstu situācijās, kas rodas ikdienā. Dalība drāmas terapijas sesijās dalībniekiem atgrieza sajūtu, ka viņi ir noderīgi, palīdzēja vairāk izprast savu esošo lomu un ļāva ar humoru paskatīties uz pagātnes notikumiem.”
Kā atzīst arī pašas drāmas terapijas dalībnieces, viens no vērtīgākajiem ieguvumiem ir savstarpējā komunikācija, tā, piemēram 90 gadus vecā Līvija saka: “Viss, kas šeit tiek piedāvāts, tiem iesūnojošajiem veciem cilvēkiem nāk par labu. Man ļoti patika tieši tā savstarpējā dāmu iepazīšanās, uzzināt vienai par otru kaut ko vairāk. Patika kolāžas veidošana kopīga. Visgrūtāk man bija uzdevums uzstāties, protēzes traucēja. Ieguvums bija – ka ir kaut kas pavisam jauns, jauni iespaidi.” 88 gadus vecā Regīna apstiprina: “Interesanti bija. Tā jau speciāli nevienam par sevi nestāstītu, bet nodarbībās mēs iepazināmies savā starpā. Var teikt, mēs sadraudzējāmies, tās, kas gājām uz nodarbībām. Vajag mums šādi kopā sanākt.” Savukārt 82 gadus vecā Ilga iesaka nodarbības nosaukt savādāk, nevis “Drāmas terapija”.
Publiskā runa
Vērtīgas un salīdzinoši vienkārši īstenojamas ir arī publiskās runas nodarbības, kurās dalībniekiem ir iespēja stāstīt interesantus, pārsteidzošus vai aizkustinošus faktus par sevi, kā arī uzstāties ar dzejas lasījumiem. Daļai senioru tā, iespējams, ir pirmā kāpšana uz skatuves un saskaršanās ar tik koncentrētu, sev veltītu uzmanību, tādējādi uzstāšanās publikas priekšā ne tikai stiprina pašapziņu un runas prasmes, bet arī sniedz dziļu emocionālu gandarījumu.
Zīmēšana un gleznošana
Zīmēšanas un gleznošanas nodarbības senioru aprūpes rezidencēs ne vien attīsta roku veiklību un uztur prāta asumu, bet arī veicina emocionālo labsajūtu, sniedzot iespēju pašizpausmei kļūst par logu uz iekšējo pasauli, kur atmiņas, sajūtas un dzīvesstāsti atrod savu krāsu un formu. Turklāt nodarbības pielāgojamas dažādiem spēju un veselības stāvokļiem. Piemēram, cilvēkiem ar demenci zīmēšana kalpo par būtisku motorikas un koncentrēšanās treniņu. Jau pats process, kad rokās tiek turēts zīmulis vai ota, ir nozīmīgs solis smalkās motorikas saglabāšanā, vienlaikus veicinot acu un roku koordināciju, kā arī uzmanības noturēšanu.
Tāpat zīmēšanu un gleznošanu var organizēt tematiskos virzienos vai pievienot kolāžas elementus, kas ne tikai iedvesmo, bet arī darbojas kā krāsu terapija. Krāsu izvēle un kompozīciju veidošana palīdz izpaust emocijas, mazināt stresu un veicina pozitīvu domāšanu. Ne mazāk svarīga ir arī fiziskā iesaiste – zīmēšanas laikā notiek aktīvs treniņš rokām, stiprinot saikni starp smadzenēm un kustību izpildi. Tādējādi šīs nodarbības kļūst par harmonisku prāta un ķermeņa līdzsvarošanas metodi – estētisku, terapeitisku un attīstošu vienlaikus.
Kā atzīmē animatore, kungi gan mēdzot būt konservatīvāki un pasīvāki gleznošanas nodarbību apmeklētāji. Visi atceras savus jaunības dienu varoņdarbus, un kā tad nu viņš, viens no Latvijas pirmajiem aviatoriem, tagad zīmēs kaut kādu puķu pušķi! Tad talkā jānāk tieši zinātniskiem argumentiem par aktivitātes pozitīvo ietekmi uz smadzeņu darbību.
Aromterapija
Aromterapijas nodarbības senioru aprūpes iestādēs piedāvā ne tikai relaksējošu pieredzi, bet arī zinātniski pamatotu veidu, kā uzlabot emocionālo labsajūtu un garīgo veselību. Smaržas, piemēram, lavanda, citrons un eikalipts, var mazināt trauksmi, veicināt mierīgu miegu un pat uzlabot atmiņas funkcijas, kas ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem ar demences pazīmēm. Turklāt būtiski, ka aromterapijas nodarbību laikā veiktās aktivitātes -izsmaržošana, dalīšanās izjūtās, tāpat arī indivuduāla smaržu maisiņa pagatavošana ir ļoti vienkāršas un senioriem viegli saprotamas.
Mūzikas nodarbības
Mūzikai ir pa spēkam kļūt par dziedinošu valodu, kas apvieno cilvēkus, atmodina atmiņas un stiprina emocionālo labsajūtu. Gan dziedāšana, gan instrumentu spēle vai pat vienkārša ritma plaukšķināšana veicina smadzeņu darbību, uzlabo koordināciju un palīdz mazināt vientulības sajūtu, galvenais – izvēlēties mūziku, kas uzrunā.
“Pie mums divas reizes mēnesī viesojas etnomuzikoloģe Zane Jančevska, kas seniorus iekustina ar folkloras stāstījumiem, un visi kopīgi kokles pavadībā dzied tautasdziesmas. Tādējādi ir iespēja ne vien izkustināt plaušas un bronhus, bet arī atgriezties bērnības laukos un pļavās,” pieredzē dalās animatore.
Dejas sēdus
Dejas sēdus ir inovatīva un iekļaujoša nodarbe, kas senioru aprūpes iestādēs sniedz gan fizisku, gan emocionālu atbalstu. Šīs kustības, pielāgotas sēdus vai arī atbalsta pozīcijai, ļauj izbaudīt ritma un mūzikas burvību, neskatoties uz ierobežotām kustību iespējām. Nodarbības veicina ne tikai muskuļu tonusa un koordinācijas uzturēšanu, bet arī stimulē kognitīvās funkcijas un uzlabo garastāvokli.
“Esam ļoti atvērti mūzikas izvēlē, nodarbībās izmantojam gan klaisko, gan šlāgermūziku, dažādu tautu melodijas, kā arī mūsdienu estrādes mūziku – skaņdarbi tiek pielāgoti katras dejas horeogrāfijai,” stāsta animatore.
Kino pēcpusdienas
Kino kā kultūras terapija ir efektīvs līdzeklis, kas ar savu stāstu spēku spēj emocionāli iesaistīt un aizvest skatītājus dažādās psiholoģiskās un kultūras telpās. Vienlaikus filmu skatīšanās veicina atmiņu aktivizēšanu, uzlabo kognitīvās funkcijas un nodrošina sociālo iesaisti, tādējādi mazinot vientulību un izolētības sajūtu.
Rezidences animatore atklāj: “Lielākoties izvēlamies latviešu filmas – pirmkārt, valodas dēļ, otrkārt, lai būtu lietas kursā par visu aktuālo kultūras telpā. Skatāmies arī pašmāju veidotās daudzsēriju mākslas filmas, piemēram, par Emīliju Benjamiņu. Ļoti populārs bija oskarotās “Straumes” seanss – uz to, ziņkāres mākti, pulcējās arī kungi.”
