Rietumu sankcijas atļauj Krievijas naftas pārkraušanu, ja cena par barelu nepārsniedz 60 ASV dolārus. Grieķijas kuģniecības magnāti ir sākuši transportēt lielus naftas daudzumus no Krievijas pēc tam, kad Krievijas jēlnaftas cena nokritās zem sankciju sliekšņa, raksta laikraksts “Wall Street Journal” (WSJ)
Publikācijā teikts, ka šī gada sākumā Rietumu enerģētikas uzņēmumi sāka apsvērt, kā atjaunot biznesa attiecības ar Krieviju pēc kara beigām Ukrainā.
Tomēr Grieķijas kuģniecības magnāti nekavējās – pēdējo mēnešu laikā Grieķijas kuģu īpašnieki ir nosūtījuši vairākus kuģus uz Krievijas ostām un nostiprinājušies kā Maskavas jēlnaftas izplatītāji pasaulē.
Grieķijas soļi arī norāda uz ASV un Maskavas tuvināšanos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās amatā. Taču Trampa nesen paustā kritika Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, tostarp brīdinājums par turpmākām sankcijām, parāda, kāpēc daudzi citi Rietumu uzņēmumi ir bijuši piesardzīgi attiecībā uz sava biznesa veidošanu Krievijā, raksta izdevums.
Grieķijas kuģniecības kompānijas kopīgi kontrolē pasaulē lielāko tankkuģu floti, kas tām piešķir ievērojamu lomu naftas tirgū. Ar diskusijām pārzinoši cilvēki norādīja, ka nesenās tikšanās ar Trampa administrācijas amatpersonām ir vairojušas dažu Grieķijas kuģniecības vadītāju pārliecību, ka viņi netiks vajāti par darījumiem ar Krievijas eksportu.
“Visi uzskata, ka ir droši atgriezties,” sacīja Mišela Bokmane, Londonā bāzēta jūras lietu analītiķe.
ASV Valsts departamenta pārstāvis sacīja, ka valsts vēlas dot diplomātijai iespēju un ka, ja Tramps nolems, ka Putins nav ieinteresēts sarunās, “ir pieejams virkne darbību”.
Saskaņā ar kuģu izsekošanas uzņēmuma Vortexa datiem, Grieķijas kuģi aprīlī no Baltijas un Melnās jūras ostām pārvadāja 26 procentus Krievijas jēlnaftas un martā – 30 procentus, kas ir divreiz vairāk nekā 2024. gadā.
Lielākā daļa citu Eiropas un ASV tankkuģu kompāniju ir izvairījušās no Krievijas naftas transportēšanas. Viņi saskata riskus, kas saistīti ar darbību valstī, kura karo ar Rietumu valdību sabiedroto un kuras ekonomikai tiek piemērotas sankcijas.
Grieķijas tankkuģi pārtrauca lielu Krievijas jēlnaftas apjomu transportēšanu 2023. gada beigās, kad naftas cena pārsniedza 60 USD, – šis pasākums tika ieviests, lai ierobežotu Maskavas peļņu no šī svarīgā eksporta produkta. Tāpēc Maskavas izveidotā ēnu flote, lai izvairītos no sankcijām, sāka pārvadāt Krievijas jēlnaftu.
Grieķija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts un piekrita īstenot pasākumus Krievijas ekonomikas izolēšanai pēc tās iebrukuma Ukrainā, kas sākās 2022. gadā.
Šogad Brent jēlnaftas cena ir samazinājusies par 14 procentiem līdz aptuveni 64 dolāriem par barelu. Cenu kritums ir saistīts ar ražošanas pieaugumu Saūda Arābijā un bažām par tirdzniecības karu. Krievijā naftas barela cena tuvojas 50 dolāriem, jo valsts kara sākumā noteica atlaidi naftai.
