15. gadsimta jūrasbraucējs Kristofors Kolumbs bija sefardu ebrejs no Rietumeiropas, sestdien paziņoja Spānijas zinātnieki, izmantojot DNS analīzi, lai atrisinātu gadsimtiem senu noslēpumu.
Vairākas valstis strīdējās par šķeltnieka izcelsmi un galīgo apbedījumu vietu, kurš vadīja Spānijas finansētas ekspedīcijas no 1490. gadiem, paverot ceļu eiropiešu iekarošanai Amerikā.
Daudzi vēsturnieki ir apšaubījuši tradicionālo teoriju, ka Kolumbs nācis no Dženovas, Itālijā. Citas teorijas ir dažādas, sākot ar to, ka viņš ir Spānijas ebrejs vai grieķis, un beidzot ar basku, portugāļu vai britu.
Lai atrisinātu šo noslēpumu, pētnieki veica 22 gadus ilgušu izmeklēšanu, ko vadīja tiesu medicīnas eksperts Migels Lorente, pārbaudot nelielus mirstīgo atlieku paraugus, kas aprakti Seviļas katedrālē, kuru varas iestādes jau sen atzīmēja kā Kolumba pēdējo atdusas vietu, lai gan bija arī konkurējošie apgalvojumi.
Viņi tos salīdzināja ar zināmajiem radiniekiem un pēcnācējiem, un viņu atklājumi sestdien tika paziņoti Spānijas nacionālās raidorganizācijas TVE dokumentālajā filmā ar nosaukumu “Kolumba DNS: patiesā izcelsme”.
“Mums ir DNS no Kristofora Kolumba, ļoti daļēja, bet pietiekama. Mums ir DNS no viņa dēla Hernando Kolona,” raidījumā sacīja Lorente.
“Un gan Hernando Y hromosomā (vīriešu), gan mitohondriju DNS (ko pārraida māte) ir pazīmes, kas ir saderīgas ar ebreju izcelsmi.”
Apmēram 300 000 ebreju dzīvoja Spānijā pirms “Reyes Catolicos”, katoļu monarhi Izabellas un Ferdinanda, pavēlēja ebrejiem un musulmaņiem pievērsties katoļu ticībai vai atstāt valsti. Daudzi apmetās uz dzīvi visā pasaulē. Vārds sefards cēlies no Sefarad jeb ebreju valodā Spānijas.
Izanalizējot 25 iespējamās vietas, Lorente sacīja, ka var tikai teikt, ka Kolumbs ir dzimis Rietumeiropā.
Ceturtdien Lorente paziņoja, ka ir apstiprinājuši iepriekšējās teorijas, ka mirstīgās atliekas Seviļas katedrālē pieder Kolumbam.
Kolumba pilsonības izpēti sarežģīja vairāki faktori, tostarp lielais datu apjoms. Bet “iznākums ir gandrīz absolūti ticams,” sacīja Lorente.
Kolumbs nomira Valjadolidā, Spānijā, 1506. gadā, bet vēlējās tikt apglabāts Hispaniola salā, ko šodien dala Dominikānas Republika un Haiti. Viņa mirstīgās atliekas tika nogādātas tur 1542. gadā, pēc tam 1795. gadā pārvestas uz Kubu un pēc tam, kā jau ilgi tika uzskatīts, Spāniju, uz Sevilju 1898. gadā.