Jau tagad redzams, ka Krima no “vērtīga okupācijas aktīva” Krievijai ir pārvērtusies par tādu pašu stratēģisku problēmu, kāda 2022. gadā bija okupantiem Hersona. Tā savos sociālajos tīklos raksta Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks
To ir grūti, dārgi un sāpīgi noturēt. Krievi pussalu nodēvēja par “nenogremdējamu lidmašīnu bāzes kuģi”, taču neviens lidmašīnas pārvadātājs nevar izdzīvot kaujā bez pavadoņu un loģistikas aizsardzības.
Tikmēr Melnās jūras flote tika sakauta un kara kulminācijā bija spiesta atstāt Krimu. Pussalas gaisa un jūras aizsardzība ir ievērojami vājinājusies. Pēc uzbrukumiem desanta kuģiem un prāmjiem, piegādes uz Krimu notiek tikai pa tiltiem, kā arī pa dzelzceļu pāri Ukrainas stepēm.
Krimas tilts bija nolemts no brīža, kad tas tika uzbūvēts. Dzelzceļš atrodas mūsu raķešu darbības rādiusā. Daudzi joprojām uzskata, ka Krievijas resursi ir neierobežoti. Bet.
Pirmkārt, tā nepavisam nav taisnība. Otrkārt, kāda starpība, cik daudz ir mītisku resursu, ja tos nevar nogādāt izolētajam un apspiestajam Krimas kontingentam? Tas, kas notika Hersonā, notiks Krimas Hersonesā.
