Tartu atceltas krievvalodīgo Izraēlas pilsoņu, kuri konsekventi iestājas pret konfliktu Ukrainā, uzstāšanās un izstādes, ir “neapmierinošs precedents” un spēlē Kremļa propagandas rokās. Šādu viedokli pauž mūzikas kritiķis Artemijs Troickis. Viņaprāt, nevar izslēgt, ka šādām darbībām var būt pat antisemītisks raksturs.
8. maijā no Tartu, Igaunijā notikušā starptautiskā literatūras festivāla Prima Vista krievu valodas programmastika izslēgts publicists un tulkotājs Linora Goralika. Goralika ir Izraēlas pilsone: viņa dzimusi Dņepropetrovskā, Ukrainā, no 1989. gada līdz 2000. gadu sākumam dzīvojusi Izraēlā un pēc tam pārcēlusies uz Maskavu. Rakstniece atgriezās Izraēlā no Krievijas 2014. gadā pēc Krimas aneksijas. Iemesls Goralikas uzstāšanās atcelšanai bija ukraiņu dzejnieču Olenas Huseinovas un Annas Hūveres nostāja, kuras sacīja, ka nevarēs uzstāties vienā festivālā ar krieviski runājošu autori. Mēnesi vēlāk tajā pašā Tartu tika atceltas 2024. gada pavasarī paredzētās Izraēlas mākslinieku Tenno Pentas Sustera un Sergeja Bunkova izstādes. Kā rakstīja Izraēlas portāls News.ru.co.il, Igaunijas Nacionālā muzeja administrācija savu lēmumu skaidroja ar to, ka “pašreizējā starptautiskā situācija” neļauj rīkot izstādes ar “personām, kuras sevi definē kā krievu māksliniekus, neatkarīgi no viņu pilsonības”.
“Igaunija kā valsts šobrīd uzvedas ļoti labi…, ļoti aktīvi un pat kaislīgi atbalsta Ukrainu. Bet tieši tiem cilvēkiem, kuri dara visu veidu apkaunojumu skaistajā universitātes pilsētā Tartu, tas, protams, ir apkaunojošs stāsts, ” sacīja Troickis.
Viņš piebilda, ka Goralika “nekad nav atbalstījusi Putinu, Krimu” un viņas vienīgais grēks bija tas, ka “viņa savā darbā izmanto krievu valodu”. Mūzikas kritiķis Goralikas reputāciju nosauca par “absolūti nevainojamu”. Troickis nav personīgi pazīstams ar Tenno Pentu Susteru, taču viņš labi pazina viņa tēvu Julo, igauni un “vienu no padomju disidentu pagrīdes mākslas gaismekļiem”.
“Un pēkšņi tāds stāsts, neskatoties uz to, ka neviens no šiem izraēliešiem nav ne tikai putinists, bet arī pēdējā laikā sadarbojas ar Ukrainu. Tas ir, man šādi precedenti ir ārkārtīgi satraucoši. Un es domāju, ka šie puiši, kuri cenšas būt svētāki par pāvestu, patiesībā spēlē Putina propagandas rokās, kas šajā gadījumā var diezgan pamatoti runāt par šo krievu kultūras aizliegumu, krievu valodas aizliegumu un tā tālāk. Lai gan patiesībā tas absolūti tā nav, ”viņš sacīja.
Pēc Troicka domām, abos gadījumos nevar teikt, ka Igaunija tādējādi būtu pasargāta no “krievu kultūras”, jo, pirmkārt, runa ir par Izraēlas kultūru, “kuras nesēji nav pat Krievijā dzimuši cilvēki”.
“Tāpēc es teiktu, ka ir pat iespējams nedaudz iedziļināties un uzzināt, es nedomāju apgalvot, es nedomāju izdarīt argumentētus secinājumus, vienkārši tāpēc, ka man nav faktu, bet es neizslēdz, ka notikušajam ir arī antisemītisks fons,” pieļāva kritiķis.
Taču uz jautājumu par incidentu, kas maija sākumā Viļņā notika ar rakstnieku Viktoru Šenderoviču*, Troickis atbildēja, ka viņš ir “noguris no nebeidzamās apdiršanas sāgas Krievijas opozīcijas tīklos un medijos” un viņš negrasās balstīt” kaut kāds tonusu visā šajā stāstā.”
“Man tas viss kļuva pilnīgi pretīgi, neinteresanti. Es pametu Facebook … Ļaujiet viņiem sakārtot lietas savā starpā. Domāju, ka daudzi to dara aiz garlaicības. Daudzi to dara, vēloties popularizēt dažus slavenus cilvēkus. Daudzi to dara vienkārši tāpēc, ka viņus piepilda naida sajūta. Un naids tagad vispār ir ļoti, ļoti populārs un plaši izplatīts sindroms. Un, kad tevī viss mutuļo, nekas pozitīvs nenotiek, tad, iespējams, daudziem šī neatvairāmā vēlme sāk izvadīt totālās dusmas uz citiem cilvēkiem, arī visai jaukiem,” viņš rezumēja.
