Kazahstānas prezidents Kasims Džomarts Tokajevs parakstījis likumu “Par masu informācijas līdzekļiem”, kas paredz palielināt pašmāju televīzijas un radio programmu apjomu kazahu valodā, kā arī kazahu autoru radīto mūzikas darbu pārraides līdz 55% no nākamā 2025. gada un līdz 60 % no 2027. gada.
Turklāt saskaņā ar jauno likumu ārvalstu televīzijas un radio kanālu retranslācija iknedēļas apraides apjomā tiks samazināta no 20% uz 10%.
Tādējādi krievu valoda turpina tikt konsekventi izspiesta no valsts publiskās telpas. Pirms divām nedēļām Kazahstānas mediji ziņoja par vēl vienu šīs tendences pazīmi: Kazahstānas kultūras un informācijas viceministrs Kanats Iskakovs paziņoja , ka padomju multfilmas tiks tulkotas kazahu valodā: “Kazahstāna vēlas nodrošināt bērniem vecumam atbilstošus pakalpojumus un saturu kazahu valodā, tāpēc tika nolemts tulkot padomju multfilmas. Amatpersona precizēja, ka tulkotās multfilmas parādīsies Kazahstānas sociālajos tīklos.
Pēdējā laikā bieži ir ticis uzsvērts, ka Kazahstānas varas iestādes, tāpat kā citas bijušās PSRS Vidusāzijas republikas, nesteidzas izraidīt krievu valodu no savām teritorijām, tomē lēnām, bet stabili rīkojas austrumnieku stilā. Arī Tokajevs vēl pavasarī iebilda , ka Krievijā saceltā histērija par krievu valodas vajāšanu ir stulbums: “Krievu valoda saskaņā ar Konstitūciju tiek lietota vienlīdzīgi ar valsts valodu un pilda valsts oficiālās valodas funkcijas. Tāpēc šeit nav nekādu pretrunu. Kā ir ērti, tā arī jārunā”.
Vēlāk Kazahstānas prezidenta administrācijas vadītājs Aibeks Dadebajevs diezgan asi reaģēja uz jaunajiem pārmetumiem, sakot: “Kazahstānā ir spēki, kas mēģina iesaistīties provokācijās lingvistiskajā sfērā un vēlas šo jautājumu politizēt.” Šie spēki, pēc viņa vārdiem, “nodarbojas ar atklātām provokācijām, radot draudus valstij”, savukārt republikā, pēc Dadebajeva teiktā, nav pieļaujama diskriminācija, uzmākšanās vai “jebkāda spiediena izdarīšana uz ikvienu, pamatojoties uz valodu, kurā viņš runā”.
Tajā pašā laikā, Kazahstānas varas iestādes arvien vairāk piespiež savus krievvalodīgos pilsoņus pāriet uz kazahu valodu. Tādējādi saskaņā ar citu Tokajeva nesen parakstīto likumu, ua valsts pilsonību nevarēs pretendēt personas, kuras neprot kazahu valodu elementārā līmenī, kā arī tās, kuras nezina ne Konstitūciju, ne valsts vēsturi.
Kā zināms, līdzīgas prasības pilsonības pretendentiem tiek izvirzītas gandrīz visās pasaules valstīs, un būtu dīvaini, ja Kazahstāna agrāk vai vēlāk nepārņemtu plaši izplatīto starptautisko praksi. Tāpēc tagad visiem, kas gribēs palikt šajā valstī, būs jāmācās kazahu valoda.
Protams, Krievijā to uztver savādāk. Piemēram, Krievijas Valsts domes deputāts Pjotrs Tolstojs izteicās pat par Kazahstānas neatkarību. Viņu tik ļoti aizvainoja valsts plāni pāriet uz latīņu alfabētu un kazahu mitoloģijas propagandu, ka viņš izteica Kremļa propagandistiem pēdējos gados diezgan tipisku paziņojumu: “Es esmu pret to, ka viņi aizmirst, ka Alma-Ata ir Vernija pilsēta, mūsu krievu kazaku cietoksnis.”
Reaģējot uz to, Kazahstānas parlamenta deputāts Murats Abenovs Tolstoja teikto nodēvēja par “absolūti nepieņemamu”: “Atsevišķus incidentus, kas saistīti ar kultūras trūkumu un pilsoņu zemo tiesisko kultūru, deputāts uzrāda kā tendenci. un tas nevar neradīt nopietnas bažas”
