Krievija ir atguvusi savas pozīcijas izlūkošanas sfērā. Krievijas konsulāta darbinieku masveida izraidīšana 2022. gadā atņēma Kremlim diplomātiskā aizsegā strādājošo spiegu tīklu: no 600 diplomātiem aptuveni 400 bija aktīvi Krievijas izlūkdienestu (FSB, GRU un SVR) darbinieki.
Un, kad izrādījās, ka izlūkdienestu vērtējums par situāciju Ukrainā pirms Krievijas iebrukuma neatbilst realitātei, dažiem FSB vadītājiem pat tika piemērots mājas arests. Tomēr, kā atsaucoties uz deviņiem anonīmiem Rietumu izlūkdienestu darbiniekiem, raksta Financial Times, Krievijas izlūkdienesti jau ir atguvuši spēkus un veic veiksmīgas un pat lieliski izdevušās operācijas Eiropā.
GRU, FSB un SVR ir pārgrupējuši un pārstrukturējuši savu spiegošanas darbu, stāsta FT sarunu biedri. Krievijas izlūkdienesta virsnieku prioritātes paliek nemainīgas: izzināt Eiropas noslēpumus, sašķelt NATO un graut tās sabiedroto atbalstu Ukrainai. Tomēr viņu metodes ir kļuvušas atjautīgākas, atzīmē FT.
Pirms kara Ukrainā lielākā daļa Krievijas spiegu bija Eiropā dzīvojoši Krievijas pilsoņi. Tagad Kremļa operācijās piedalās tā sauktie pilnvarotie aģenti: ārzemnieki no politikas, biznesa un organizētās noziedzības sfērām. FT min piemēru par serbu bandu, kas palīdzēja biznesmenim Artjomam Usam izbēgt no mājas aresta Itālijā – viņš tika turēts aizdomās par amerikāņu militāro tehnoloģiju pārdošanu Maskavai un tika tiesāts ASV.
“Starpnieki var nezināt, ka viņi strādā krievu labā. Tie varētu būt noziedznieki vai citi cilvēki, kas saņem algu,” sacīja kāda Rietumu izlūkdienesta amatpersona.
Kremlis arī arvien vairāk ir izdarījis spiedienu uz krievu emigrantiem, tostarp opozīcijas pārstāvjiem, un piespiedis viņus sadarboties.
“Mēs zinām gadījumus, kad Maskava šim nolūkam izmantoja Krievijā palikušo emigrantu radiniekus,” intervijā FT sacīja Krievijas izlūkdienestu eksperts Andrejs Soldatovs.
Krievijas izlūkdienestu skatījumā operāciju veikšanai attālināti ar nesen savervētu cilvēku palīdzību ir savi plusi un mīnusi, norāda FT aptaujātie izlūkošanas analītiķi un amatpersonas.
No vienas puses, šī pieeja ļauj izlūkdienestiem visu noliegt. “Starpniekaģenti” ir ērti lietojami, piemēram, lai piekļūtu komercnoslēpumiem, izveidotu shēmas sankciju apiešanai vai iekļūtu datortīklos. Piemēram, zibatmiņas disks, ko sētnieks ievietojis biroja datorā, var nodrošināt piekļuvi datiem, kas nav mazāk vērtīgi, nekā tad, ja izlūkdienests vairākus gadus būtu strādājis ar cilvēku vienā uzņēmumā.
No otras puses, šādu operāciju drošība var būt apšaubāma: bez izlūkdienestiem uz vietas Kremlim ir grūti kontrolēt un vadīt “starpniekaģentus”.
Lai atrisinātu šo problēmu, GRU sākuši biežāk savervēt “tīrus” aģentus, kuri nekad nav bijuši saistīti ar armiju vai izlūkdienestiem. Viņu mērķis ir neatklāti iekļūt vēlamajās valstīs un nodibināt tur personiskus kontaktus, teikts Londonā bāzētās domnīcas Royal United Services Institute ziņojumā, uz kuru atsaucas FT.
“Krievi joprojām daudz strādā attālināti. Bet viņi uzskata, ka šī metode nav uzticama. Tagad viņu mērķis ir izstrādāt likumīgus vāka stāstus, lai viņu aģenti varētu iefiltrēties vēlamajās valstīs,” sacīja Džeks Vatlings, viens no ziņojuma līdzautoriem.
Zināmā mērā vecais modelis, kad izlūkdienesti darbojas diplomātiskā aizsegā, joprojām darbojas tradicionāli neitrālās valstīs, piemēram, Austrijā vai Šveicē, atzīmē FT. Abu valstu drošības amatpersonas paziņoja, ka aptuveni 150 viņiem zināmi Krievijas aģenti joprojām darbojas diplomātiskā aizsegā. Kādas citas valsts izlūkdienesta amatpersona lēš, ka gandrīz trešdaļa Krievijas izlūkdienestu operāciju Eiropā tiek veiktas no Vīnes un Ženēvas.
Turklāt Krievijas spiegi ir nostiprinājuši savas bāzes Turcijā un Apvienotajos Arābu Emirātos. Tādējādi Tuvie Austrumi ir kļuvuši par svarīgu tranzīta punktu Eiropas Krievijas izlūkdienestu operācijām. Uz Serbijas galvaspilsētu, kas uztur labas attiecības ar Maskavu, pārcēlušies arī vairāki no ES izraidītie Krievijas aģenti.
Krievijas jauno pieeju spiegošanai Norvēģijas izlūkdienests savā nesenajā gada pārskatā raksturoja: “Mēs sagaidām, ka Krievija mēģinās kompensēt izlūkdienesta darbinieku zaudējumus, nosūtot vairāk nelegālo aģentu.”
Nav iespējams paredzēt, cik efektīvas būs atjauninātās Krievijas spiegošanas metodes, norāda FT sarunu biedri. No vienas puses, Putina pieaugošais autoritārisms ir radījis neapmierinātību Krievijas izlūkdienestos. CIP vadītājs Viljams Bērnss nesen to nosauca par “vienreiz paaudzē iespējamu vervēšanas iespēju”. Pagājušajā gadā Lielbritānijas izlūkdienesta MI6 vadītājs Ričards Mūrs aicināja sadarboties krievus, kuri nepiekrīt Putina režīmam: “Mūsu durvis vienmēr ir atvērtas,” viņš sacīja
No otras puses, Krievijas diplomātu izraidīšana varētu sarežģīt pretizlūkošanas darbu. Pirms tam Rietumu izlūkdienesti zināja, kuri diplomāti patiesībā ir spiegi, varēja izsekot, ar ko viņi tikās, un pat mēģināt viņus savervēt.
Jebkurā gadījumā nelegālo aģentu efektivitāte ir zemāka, nekā parasti tiek uzskatīts. Mēs runājam par tādiem cilvēkiem kā Hosē Džammaira vai Sergejs Čerkasovs (2022. gadā Nīderlandes izlūkdienesti atklāts Krievijas spiegs).
“Viņiem nav tādu spēju, ko daudzi cilvēki viņiem piedēvē. “Guļošie” aģenti strādā vieni, viņiem gandrīz nav piekļuves slepeniem datiem un viņiem ir mazs atbalsts no centra,” sacīja viens no FT sarunu biedriem.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rietumu izlūkdienesti sāka vairāk sadarboties savā starpā, lai identificētu Krievijas spiegus. Tomēr dažkārt Krievijas izlūkdienesti gūst iespaidīgus panākumus – piemēram, SolarWinds kiberuzbrukumā 2021. gadā, kas uzlauza Pentagonu, vai neseno noplūdi no Vācijas (militārās sarunas par triecienu Krimas tiltam ar vācu Taurus raķetēm).
“Krievi ir diezgan neveikli, bet tomēr viņi spēj veikt ļoti sarežģītas operācijas, kas pēc izlūkdienestu standartiem izskatās neticami labas,” sacīja FT avots Rietumu izlūkdienestā.
Viens “guļošā” aģenta piemērs bija Latvijas deputāte Tatjana Ždanoka. 2024. gada janvāra beigās viņa tika apsūdzēta spiegošanā Krievijas labā. Ždanoka lobēja Krievijas intereses Latvijā, kā arī koordinēja savu politisko darbību ar Krievijas specdienestu darbiniekiem. Žurnālisti no The Insider uzzināja , ka viņa strādāja ar FSB, analizējot viņas uzlauzto e-pasta korespondenci. Pati Ždanoka noliedza saistību ar Krievijas izlūkdienestiem. Eiropas Parlaments ir uzsācis izmeklēšanu.
