Maskavas kampaņa ielauzties lielākā Ukrainas teritorijā ir beigusies tikai dažas nedēļas pēc tās sākuma. Vairākās frontēs ir veikts rekordliels uzbrukumu skaits, taču krievi jau cieš neveiksmi, raksta The Telegraph
The Telegraph datu analīze liecina, ka Maskava ir ceļā uz sava jūnijā uzstādītā ofensīvu operāciju rekorda pārspēšanu, kas tika sasniegts pagājušajā mēnesī. Tomēr milzīgais uzbrukumu apjoms nav novedis pie būtiskiem izrāvieniem kaujas laukā.
Ofensīva, kas tika uzsākta maijā, bet plānota ziemā, stiepjas no ziemeļu pierobežas reģioniem Sumu un Harkivas līdz frontes līnijām Doņeckā un Dņipro, kurās Krievijas spēki pirmo reizi mēģina ielauzties.
Maskava ziemas mēnešus pavadīja, attīstot cilvēkresursus, pilnveidojot taktiku un uzlabojot raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumu koordināciju. Sākumā bija pazīmes, ka tas atmaksājas.
Maijā Krievijas spēki virzījās uz priekšu visstraujākajā tempā kopš pagājušā gada novembra, vidēji dienā iegūstot par 5,5 kvadrātjūdzēm – divreiz vairāk nekā aprīlī, liecina Ukrainas atvērtā pirmkoda izlūkošanas projekta DeepState dati, kas seko teritoriālajām izmaiņām.
Doņeckas apgabalā tika gūti stabili panākumi, īpaši starp Pokrovsku un Kostjantinivku, diviem no Maskavas galvenajiem mērķiem. Taču pēc vairākām kampaņas nedēļām impulss mazinās.
“Krieviem šobrīd tiešām nav spēju sākt kaut ko jaunu un atšķirīgu. Vasaras ofensīva būs tikai turpinājums tam, ko viņi darīja pavasarī,” laikrakstam The Telegraph sacīja Andželika Evansa, Krievijas analītiķe Kara pētījumu institūtā (ISW).
Sumu apgabalā Krievijas spēki, šķiet, ir pilnībā apstājušies. Pēc tam, kad janvārī atkal iebruka reģionā un šopavasar pastiprināja savu uzbrukumu, Maskavas karaspēkam nav izdevies gūt lielākus panākumus. Tā vietā Ukraina ir atguvusi daļu teritorijas.
Ukrainas militārais analītiķis no Sumu pilsētas Pavlo Narožnijs laikrakstam “The Telegraph” pastāstīja, ka Krievijas galvenais mērķis reģionā ir bijusi Junakivka, kas atrodas tieši uz ceļa, kas savieno Krieviju ar Sumu centru.
Ja Krievijai izdotos ieņemt pilsētu, tā dotos uz tuvējiem ciemiem liela meža malā. Narožnija kungs sacīja, ka tas būtu “katastrofa” Ukrainai, piebilstot: “Mežs ved tieši līdz Sumu pilsētai, tāpēc, ja viņiem izdotos ievest artilēriju Junakivkā un mežā, viņi varētu sasniegt Sumu pilsētu ar artilēriju.”
Neskatoties uz sīvajām kaujām, Ukrainai ir izdevies palēnināt Krievijas virzību reģionā, ziņo ISW, kas paziņoja, ka Krievija nosūtīja tūkstošiem slikti apmācītu karavīru vadīt virzību, – šāda tendence novērojama visā frontes līnijā.
“Krievijas ofensīva ir lielā mērā apstājusies… Viņiem ir priekšrocības cilvēkresursu un bezpilota lidaparātu ziņā, bet viņu kājnieki ir ļoti slikti apmācīti, ja vispār ir,” laikrakstam “The Telegraph” pastāstīja augsta ranga Ukrainas apakšvirsnieks, kurš cīnās Kupjanskas virzienā Doņeckā.
Kampaņa Sumos ir daļa no plašākiem Krievijas centieniem izveidot buferzonu gar robežu, kuras mērķis ir atturēt Ukrainas bezpilota lidaparātus un pārrobežu reidus. Kijiva izmantoja šo reģionu kā atspēriena punktu savam 2024. gada iebrukumam Krievijas kaimiņos esošajā Kurskas apgabalā.
Lai gan deklarētais mērķis bija nostiprināt robežu , Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā deva mājienu, ka, iespējams, viņam ir augstāki mērķi.
“Nākamā ir Sumu pilsēta, reģionālais centrs. Mums nav uzdevuma ieņemt Sumus, bet es to neizslēdzu,” viņš teica Sanktpēterburgas ekonomikas forumā, atjaunojot bažas par plašāku ofensīvu.
Ukrainas augstākais ģenerālis ceturtdien paziņoja, ka Krievijas progress Sumu apgabalā ir pilnībā apturēts.
“Krievijas virzība Sumu pierobežas zonā šonedēļ ir apturēta, un frontes līnija ir stabilizēta,” sacīja Oleksandrs Sirskis.
Lai gan Sumi ir simbolisks un stratēģisks mērķis, tā ir tikai viena daļa no vasaras ofensīvas. Ukrainas amatpersonas ir paziņojušas, ka Krievija arī cenšas pārkāpt Dņepropetrovskas apgabala robežu un turpina centienus nodrošināt visa Donbasa drošību austrumos.
“Krievija patiesībā ir koncentrējusies uz to, ko mēs saucam par Ukrainas cietokšņu joslu, kurā ietilpst Kramatorska, Kostjantinivka un Slovjanska,” sacīja Evansa. “Taču kopš pirmajiem kara mēnešiem viņi nav parādījuši spēju veikt ļoti ātrus un plašus uzbrukumus, kas būtu nepieciešami, lai ieņemtu šīs pilsētas.”
Ja Krievijas spēkiem Doņeckā izdotos ieņemt Kostjantinivku, kas ir kritiski svarīgs Ukrainas loģistikas centrs, tas pavērtu ceļu uzbrukumiem Kramatorskai un Slovjanskai, sperot Putinam soli tuvāk visa Donbasa reģiona kontrolei.
Taču, ņemot vērā pašreizējo Krievijas uzbrukuma tempu un viņu vīru slikto apmācību, tas ir maz ticams.
“Lai ieņemtu Kramatorsku, viņiem būtu nepieciešami vēl 100 000 vīru,” sacīja Ukrainas apakšvirsnieks. “Avdijivkas ieņemšanai viņiem vajadzēja 40 000 vīru, Bahmutas ieņemšanai – 70 000, un tas ietvēra arī dažus ļoti labi apmācītus un spējīgus Vāgnera algotņus.”
Patiešām, neskatoties uz šķietamo cilvēkresursu pārsvaru dažos sektoros pat 20 pret vienu, Ukrainas karaspēks, kas aizstāv Kostjantinivku, ir noturējis savas pozīcijas.
“Mūsu uzdevums ir bloķēt viņu darbības,” laikrakstam “The New York Times” sacīja kapteinis Filatovs, apgalvojot, ka katru nedēļu notiek līdz pat 15 Krievijas uzbrukumiem.
“Krievi atrodas sarežģītā situācijā, ņemot vērā viņu nolietojuma līmeni,” sacīja Niks Reinoldss, kaujas lauka eksperts Karaliskajā apvienoto spēku institūtā.
“Viņi nav spējuši izturēt šo spiedienu savu atjaunojamo ieroču, īpaši artilērijas un bruņumašīnu, krājumu dēļ.”
Karaspēks ir guvis zināmus panākumus uz ziemeļiem no Toretskas, taču pilsētu kaujas ap pilsētu ir palēninājušas virzību. Tikmēr Pokrovskā uzbrukumu temps joprojām ir augsts, taču rezultāti nav pārliecinoši. Ceturtdien vairāk nekā ceturtā daļa no Ukrainas ziņotajām frontes kaujām notika ap pilsētu, taču progress netika panākts.
“Krievi jau labu laiku nav ieņēmuši nevienu pilsētu. Viņi svin tā, it kā padomju laika uzvaras pār šīm mazpilsētām un ciematiem, kuriem nav nekādas reālas stratēģiskas vērtības,” sacīja drošības un aizsardzības analītiķis profesors Maikls Klārks.
Un, tā kā Krievija cenšas atvērt jaunas lielas frontes Sumos un Harkivā, vienlaikus cenšoties ielauzties Dņipro, “jebkāds ieguvums, ko tā varētu gūt Doņeckā, ir zaudēts, jo tās spēki ir pārslogoti,” viņš piebilda.
Spēku izkliedēšana ir viens no galvenajiem Krievijas pieejas aspektiem, jo īpaši tāpēc, ka tā baidās no Ukrainas 2022. gadā uzsāktā veiksmīgo pretuzbrukumu stila.
“Krievi izvairās no riska,” sacīja Evansa, “kas Putina līmenī padara mazāk svarīgu ”
Spēku izvietošana ap Ukrainu arī ir daļa no Krievijas “operacionālās uzvaras teorijas” – panākt Ukrainas armijas “sistemātisku sabrukumu”, izdarot intensīvu spiedienu, nevis cenšoties panākt ievērojamu izrāvienu, sacīja Reinoldsa kungs, piebilstot: “Šķiet, ka Krievijas spēki ir pieņēmuši, ka tāda ir karadarbība, pat ja tā nav taisnība.”
Neskatoties uz vispārēju impulsa trūkumu, Krievijas spēki šonedēļ ir guvuši vienu ievērojamu panākumu – vērtīgas litija atradnes sagrābšanu Doņeckas rietumos. Raktuves, kas atrodas netālu no Ševčenko ciema, tika ieņemtas nesen, liecina ģeolokācijas videoieraksti.
Lai gan tā ir tikai 100 akru liela, tā ir viena no Ukrainas bagātākajām zināmajām litija rezervēm. Tās zaudēšana būs trieciens Kijevas ilgtermiņa attīstības mērķiem, jo īpaši tāpēc, ka tā piesaista Rietumu investīcijas pēckara atjaunošanā.
Lai gan kaujas lauka ieguvumi ir bijuši lēni, Krievija pēdējās nedēļās ir veikusi vairākus postošus uzbrukumus civiliedzīvotājiem. Pirmdien Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumā Kijevā gāja bojā vismaz deviņi cilvēki , savukārt 17. jūnijā līdzīgi postošā uzbrukumā gāja bojā 28 cilvēki.
Tikmēr Krievija otrdien veica nāvējošu raķešu uzbrukumu Dņipro, nogalinot vismaz 19 cilvēkus un ievainojot vēl 300, bet sestdienas rītā Odesā dzīvojamajai ēkai uzbrukumā tika nogalināts precēts pāris un vēl 17 cilvēki tika ievainoti.
Tāpat kā Krievijas taktiskais lēmums izkliedēt savus spēkus visā Ukrainā, nevis vienā reģionā, šie uzbrukumi liecina, ka Krievijas ilgtermiņa mērķis ir ieņemt visu valsti, ne tikai četrus reģionus, kurus tā nelikumīgi anektēja 2022. gadā.
“Kopš 2025. gada janvāra esam novērojuši ievērojamu uzbrukumu pastiprināšanos, un pēdējo sešu mēnešu laikā tas ir tikai pasliktinājies. Tas ir mēģinājums pārliecināt cilvēkus pamest pilsētu un nākotnē atvieglot šo pilsētu ieņemšanu,” sacīja Evansa. “Galu galā mēs redzēsim atgriešanos pie atzīšanas par visas Ukrainas ieņemšanu.”
